Latvju bāleliņi ir ģeniāli koveru veidotāji. Šoreiz dziesmas "Pie dzintara jūra" lielisks atdarinājums. Taisni uz Butuļa eksi ko mācīties


Pie Staļina durvīm...

Pie Staļina durvīm stāv Kirhenšteins bāls,
Tam rokā ir lūgums pēc maizes un sāls;
Viņš lūdzas un lūdzas, tam asaras birst,
Bet Staļins tik smejas un sūta to ...

- Šļūc prom, sen mums Krievijā pašiem nav maizes,
Draudziņ, drīz tev pašam būs lielākas raizes!
Mēs nederam kopā, jo tu latviet's, es - krievs,
Es komunists riktīgs, bet tu - plutokrāts tievs. -

Un, atbraucis mājās, stāv Kirhenšteins bāls,
Tam "ķieģelīt's" rokā un šķipsniņa sāls.
Un latviešu tautai lemts liktenis bargs -
Tai, mocītai, kautai, stāv čekistu sargs.

- Nāc līdz manā dzimtenē, - Kirhenšteins teica,
- Draugs mans, - Staļins atbildot klusi to sveica:
- Mēs saderam kopā - tev ir govis un teļš,
Uz tundru un taigu jau ir nosprausts tev ceļš. -

Pie Staļina durvīm stāv Kirhenšteins bāls,
Tam rokā dreb lūgums pēc maizes un sāls,
Bet Staļins tam teica: - Vai, vecīt, tu traks,
Mums divdesmit gadus pašiem Krievijā bads. -

- Nāc līdz mūsu draudzīgā kolhozu saimē,
Draugs mans, tur mēs dzīvosim priekā un laimē;
Mēs saderam kopā - tev ir govis un teļš,
Uz tundru un taigu tautai nosprausts jau ceļš. -