|
[Jun. 10th, 2008|03:15 pm] |
[ | mood |
| | full | ] |
[ | music |
| | Sinead O`Connor - Thank you for hearing me | ] | Kafija - nedaudz par rūgtu. Laiks - nedaudz par vēsu. Nedaudz par spēcīgs vējš, lai diena būtu ideāla. Noskaņas nedaudz par melanholisku, tomēr gana saldas, lai gribētos tajās uzkavēties ilgāk. Vakardien vakarā es aizdomājos, ka mazliet dzīvoju viņos. Mazliet aizrāvusies, mazliet iemīlējusies, mazliet atrautībā no visa, pāris milimetrus virs zemes. Sapratu, kā man tomēr ļoti pietrūkst un ko nevēlētos pilnībā izlaist no savas dzīves, pamest un neturpināt attīstīt. Gribētos paņemt sauju pagātnes - tā, kas tur skaistākais, kas iedvesmotākais, kas enerģiskākais; un izkaisīt uz ceļa, kas ved uz nākotni. |
|
|
Comments: |
Mmmm, cik skaisti pateici.. ;)
| From: | nausee |
Date: | June 11th, 2008 - 07:10 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Paldies. "Labākais" bija tas, ka tikko to ierakstu veicu, kaut kas pēkšņi nojuka un viss izdzēsās - gandrīz gribēju nospļauties un tā arī neierakstīt, tomēr kaut kādā veidā gandrīz tie paši vārdi vēl bija aizķērušies atmiņā... :)
Varbūt sanāca vēl labāk nekā pirmoreiz uzrakstījās ;)) | |