| |
[Feb. 9th, 2013|10:59 pm] |
man sāk likties, ka nebūt kategoriskam ir nenormāli
kkāda izņēmuma nedēļas nogale man sanākusi. ar ēst taisīšanu un apetītes zudumu, kad gatavs. ar izmaiņām realitātē 30 metrus no mājdurvīm. signalizācijas monstrs, kurš bija iedarbinājies, kad neviena nebij mājā, no kam arī apsargu pēdas pa perimetru.
rezumē, atgādinot sev vispārzināmu patiesību. nevajag vilkties tusēt,lai kko darītu. vajag tad, kad ir, ko teikt. tas gan ideālā variantā, labi jau, ja vispār muti var pavirināt.
mēģināju rakstīt, lielos burtus nelietojot, nav nemaz viegli, aiz punkta tik automātiski spiežas.
iedarbinu pašironiju. precīzāk, pagriežu kucību par dažiem grādiem tur, garīgumu atpakaļ. kgan, garīgums tāpat nožēlojamā stāvoklī, nav tur ko zaudēt. |
|
|
