Zintis bija mans kolēģis. Agrāk bija strādājis muitā uz robežas, tāds ražens vīrietis. Gadi ap 40. Agri apprecējies, nesen šķīries, nezinu vai arī oficiāli. Runāja, ka ir kaustījis savu sievu, muitas laikā daudz dzēris. Tāds runātīgs, darbojas arī pa virtuvi un remontus veic pats. Man ir prasījis par kkādiem tur matu taisnošanas instrumentiem (dāvanu meitai), esam apsprieduši dažādas receptes, it kā viss ok. Bet tā īsti man viņš nekad nav paticis (intuīcija vai kas) un šovasar, sporta spēlēs, sadzēries (manam vīram klātesot!) man uzmācās un sāka grābstīties. Uz ielas gan jau nosveicinātu, bet runāt gan neko vairāk nerunātu.
Tags: zintis
|