Garīgais: skaistās atmiņās
Ausīs šņāc: kā tu tik mierīgi un klusu elpo
Atceries, kādu mēs viņu pārvedām mājās? Viņš bija tik maziņš, ka nezinājām kā lai viņu paņem uz rokām. Galviņa tieši iegūla plaukstā. Tā sārtā āda un aizpampušās actiņas. Mazas savilktas kājiņas un rociņas. Pirkstiņi tik sīciņi, ka bail ko salauzt. Kā lellītei. Maza dzīvībiņa, ko mīlēt un lolot..