Colorblind

es negribu tā kā notiek tagad.visu dienu esmu nodirnējusi mājās. acis jau uz kātiņiem. sāku skatīties ziepju operas no venecuēlas. skaipā neviens ar mani nerunā. laukā ir karsts. tp jau varētu izmantot, bet kā? varētu braukt ar riteni. bet kur? patiesībā jau nevar gan. nava bremžu. man jau tas īsti netraucē, bet mamma liek aizvest uz servisu. bet man slinkums. nevis slinkums, fvienkārši nevēlēšanās iet un runāt ar svešiem onkām. pat ja arī kkur brauktu, nav jau ar ko. un kur. to jau laikam teicu.
es tā negirbububū