Vakar biju Cēsīs un Valmierā, ieelpoju Žagarkalna un Sietiņieža rudeni, izdzēru visu strautiņa ūdeni, pēčāk Rīgā aizgāju uz Elēģiju, tā gan bija laba filma, tās filmas sajūta vēl nebija pametusi līdz pat rītam.
Vēl aizmirsu piefiksēt, ka no visiem cilvēkiem, ko līdz šim esmu bildējusi, visvieglāk ir bijis bildēt tieši Gaļiņu Poļišķuku. Viegli traģiska sejas izteiksme, čiks un tev ir bilde.