| |
[26. Sep 2006|08:03] |
|
nu gan sapnītis - bij tuss un daudz ļaužu, un bij zināms, ka kāds kādu nogalinās, visi centās neņemt pierē, laikam, ja neņēma pierē, varēja arī nenomušīt, neizturēju to atmosfēru, laidos prom pa tādu paugurainu skraju priežu mežu, vējš matos un līksmība savāda, kāds šāva un nošāva draugu, kaut kā pašsaprotami šķita, ka ne mani; un tad bij tāds kā bēru mielasts un viens nometa zemē kaut ko un teica, ka saindēts tā nedaudz, varbūt nāvīgi, varbūt ne, nu redzēju, kā nomet, nepacēlu, nenobēdzināju, sak, ne mana cūka, ne mana druva, tad kāds teica, štruntīgi - šmiga beigusies, kaut kādas pudeles gan visur mētājas, bet nevar zināt, kurā inde; nodomāju, jāiet jāatrod tā stulbā pudele, bet bij slinkums, līdz viena meitene cēla pudeli pie lūpām, ko tur daudz, droši vien nav tā pudele un varbūt saindēts tik drusku, un vispār dzer jau meitēns, būs jau labi. Laikam jau nebija. Pamodos ar sliktu sirdsapziņu. |
|
|
