Beidzot, pacēlums balsī:
- Dundas, Alans Dundas! Ticēt, ka tas esi tu? Atklājies, mans vecais. Ou, velns! Kas tevi ir pārvērtis?
Šāda valoda ielēja asambleju inkognito, bet pēc trajektorijas trīsdesmit kilometri un pārīts teļļuku vārtījās krītā, viņi nepalika bez piedāvājuma.
Braiss sevi diriģēja pretim verandas atvērumam un tepiķis, kuru viņš škērsoja, vijās gar grimasē, kuras krāmējās ārā. Kādos divos mirkļos tur parādījās simts metri, izklātais krucifikss, viņa piezīmes un pārbagātā zeme sarkanā zeltā, kas ažiotē jauno krāsu noti un jaunatnes dekoru. Tātad es pats, kas vēro, viņš iesit un īsumā ir skaidrs par šeit esošo vaļsirdību, un tai pašā brīdī parādās vīzija, kas izbēgusi no Panamas fonda.
- Mīļais Dievs! Viņs murmulēja. Tas ir traki... uguns ir melis!