Svētdien es viņai jautāju, vai viņa ir laimīga dzīvojot. Viņa atbildēja "jā", un viņas "jā" bija bezgala drošs, bezgala pārliecināts.
Es uzdodu nepareizos jautājumus.
Jautājumus, kuriem nav nekādas jēgas un nozīmes.
Jautājumus, kurus kā kursoru uz priekšu dzen izmisums.
Atbaidošs, neķītrs izmisums.
Tāds izmisums, no kura jākaunas.
Un es arī kaunos.
Izmisums ir tikpat spēcīga ilūzija kā dzīvesprieks.