kaut kas vēl par tām kaijām
"Lūdzu, lūdzu, lūdzu, piezvani man!"
iestājas tumsa, paslēpjas tapešu raksti, grāmatu muguriņas sastingušas draudīgā posta jūrā
"Piezvani, lūdzu, es gaidu!"
tumšs, bet smaržo priedes, vējš šalc gar atvērto logu, no otrā stāva redzama jūra
"Piezvani man!"
telefons atslēgts jau sen, noklājies putekļiem - kā mēbeles, grāmatas, klavieres, katli
"Dzinnn!"
neesošs telefons neesošam cilvēkam zvana - pirmoreiz mūžā. un pirmoreiz mūžā vairs nav, kam atbildēt.