diezgan dahuja laimes - ***

Ir dīvaini, kad kāds pastāsta man viņa plānus un tad es, būtdams pieklājīgs, iedziļinos viņu plānos, idejās un tās izanalizēju, vaicāju par to dažādus jautajumus, izprotu un varbūt pat uzlaboju to idejas, jo tā ir tā saziņas forma, ko izmantoju, kad esmu vismaz nu daļēji ieinteresēts. Šādā veidā, galu galā esmu izpratis šo cilvēku varenās idejas, taču tas nebijas tas, ko viņi vēlas, tie vēlas tikai atzinību, pliķi uz pleca, nevis kaut kādu augstprātīgu pinpi, kas salauž drumstalās viņu stiklu kalnus, atkal rīkojos nepareizi.

Vai man tiešām vajadzētu iemācīties būt pieklājīgākam? Bet ko gan tas dos..