chika

Nu tad tā..... tagad ir pienākusi tā diena! ES BRAUCU PROM! Trakā parīze mani sauc!:)) Jādodas vien man būs pie fričiem rīt visādus sierus, garšot vīnus un visādi citādi sevi lutināt... Skan jau skaisti, bet NEGRIBU! Tagad viss ir tik smuki nokārtojies, dažreiz pat leikas, ka man iet paŗāk labi..... un tas viss jāpamet! Bailes- ka aizbraukšu un būšu ilgi prom un vairs nebūs tā kā bija. Bail, ka viss mainīsies un atkal būs jāstumda viss pa jaunu un jāmēģina nokārtot! Tāda nedrošibas sajūta par to kā būs kamēr manis te nebūs- vai cilvēki mēģinās manu vietu aizpildīt ar kādu citu? vai aizmirsīs?

un šitais murgs manā galvā notiek katru reizi, kad braucu prom......