| 27. Apr 2007 09:37 mani apceļ. nav jau tā, ka es to nupat būtu uzzinājis.
man tas nekad nav arī paticis.
vienkārši es esmu mīkstmiesīgs, labsirdīgs idiots.
mani apceļ visi, kam nav slinkums.
daudzos gadījumos es ar to samierinos, jo man tie cilvēki patīk, un tad jau nav žēl.
vai arī tās apcelšanas ir tādas sīkas, nav vērts pat nopūlēties, lai taisītu traci.
man nav arī nekādu principu, kas man liktu sacelties pret pašu apcelšanas faktu.
bet reizēm tomēr.
iedzeļ sirdī laikam.
tu skaties, cilvēks, kuru tu mīli, bet apceļ tevi.
skumji.
riebīgi.
aizvainojoši.
bet visvairāk skumji.
un vēl es laikam baidos palikt viens.
pārāk kritiska acs - visus trūkumus saredzu.
savus arī, bet problēma ir citu trūkumos.
nav labi saredzēt visus citu trūkumus.
tad nav neviens gana labs.
baidos sanaidoties ar cilvēkiem.
bet tas taču nav nekas anomāls.
laikam negribu būt cilvēks.
gribu būt koks. ir doma    |
