Esmu laimīga ,bet reizē nervi ir uzviktas kā stīgas.Otrā reize, kad nodomāju nu ir viss es vairs neesmu. Man riebjas ,ka ar manu dzīvību spēlējas kāds cits un es nevaru to kontrolēt.Gribu dzīvot nevis mirt starp mašīnas dzelžiem un cilvēka pārgalvību. Viss, nosolījos ar to idiotu vairs vienā mašīnā nekāpt un nebraukt nekur. No nākošās nedēļas braukšu ar autobusu.Man vienalga, ka tas ir ilgāk un neērtāk, bet es vismaz palikšu dzīva.
Mūzika: |
klaiedziena attālumā no sirds |