es piespļaušu tev acis ar oglēm.pildīšu tavas ausis ar meliem un sadragāšu pēdējo saprāta palieku.es būšu tava iznīcība.tava lēnā nāve.
sauc mani par mēri.
nedzen saknes kur nav zemes,asfalts ir slikts palīgs.
raujies čokurā,slēpies ēnās,lūdz dievu,cūka,neviens tevi nespēj vairs glābt.tu esi ložmetēja lādiņš kam lemts sašķīst pret sienu.nē,tu nenokāvi nevienu.
es smiešos kad tu atsitīsies pret vēso marmoru un sašķīdīsi miljards gabalos.es smiešos kad tu,kā lietus,pārklāsi manas puķudobes.
neraudi,ziediem viss kārtībā,pat tos tu nespēj nokaut.