joprojām esmu nelielā patīkamā kontūzijā no tā, cik daudzos ciemos vakar bija jāpaspēj, ar cik seniem un ne tik seniem draugiem jāpasēž, un, ja tā labi padomā, tad arī no tā, ka jau kaut kad naktī vienā no vecrīgas modīgajiem sabiedriskās dzirdināšanas iestādījumiem nepīpētāju zonā blakusgaldiņa okupanti mums, divām jaunkundzēm (es un dvacvetok), pāris reizes sauca "eu, džeki, a jūs pīpējat?!"