Nu tagad kad smieklu un šausmu asaras ir nožuvušas man no vaigiem es varu atstāstīt pāris kuriozus atgadījumus no muzeju nakts.
Īsi sakot tā.
Pēc muzeju apmeklējuma manā dzimtajā pilsētiņā es devos nobaudīt kādu malku atspirdzinoša dzēriena nule kā atvērušamies "Rockabilly" bārā. (Jā Daugavpilī nu ir savs Rockabilly, ne tuvu tik šiks kā Rīgā, bet vismaz par 90% tur ir brīvs no urāliem un mūzika arī ir laba).
Bet ne par to iet runa.
Nu lūk kad es ierados šajā dislokācijas vietā un sastapu vairākus diezgan labus man pazīstamus krievu izcelsmes metālistus, mēs skatījāmies spēli Russia vs Germay hokejā, uzminie, kam piederēja manas simpātijas? Tas kas mani šausmināja visvairāk bija tas, ka Krievu treneris, nelabais tāds, pie krūtīm bija uzspraudis diezgan lielu lenti oranži melnā krāsā. Nošausminājos un acumirklī man vajadzēja vēl pāris alus lai noskalotu šausmu izteiksmi no sejas.
Nakamais kuriozs, kas atgadījās tovakar, šoreiz gan ar bijušajiem skolasbiedriem, kas arī tovakar atvilkās turp. Nu lieta tāda, ka mēss sēžam un apspriežam visas smalkās Hārdroka un metāla nianses, mums krūzēs skalojas saldais alutiņš un un fonā skan AC/DC, un mums aizmuguras slejas liels liesmojoša pērkondieva attēls (Odins man šķiet, bet neesmu drošs). Nu lūk, šo idillisko ainu pārtrauc troksnis, kam par cēloni ir kāds solārijā grillēts zaķis (cik tur tam zaķim promiļu bija nejautājiet, bet kā uz augstpapēdenēm streipuļoja...) iepriekšminētā persona tātad pienāk pie mūsu galdiņa un ar drebelīgu pirkstu rāda uz TV ekrānu, kur šobrīd Jangs izpilda savu visai slaveno lēkāšanas manevru tērpies savā tipiskajā skolnieka uniformā, un jautā (Piezīme: Sekojošais teksts tulkots un atbrīvots no šļupstošām blakusskaņām.)"P-puiši, jūs šito vēl skatīsieties?" Skan jatājums, "Es gribētu kaut ko citu uzlikt..." Nu man vajadzēja (tāpat kā pārējiem trim cilvēkiem pie mūsu galdiņa) visu mūsu pašsavaldīšanos lai neizplūstu smieklos turpat uz vietas.
Mēs, protams, paskaidrojām, ka šis ir rock bārs līdz ar to ir viennozīmīgi skaidrs, ka mēs šeit esam ieradušies baudīt rokmūziku.
Un no tā izriet šī stāsta morāle, lai kur tu būtu, cilvēki viemēr vēlēsies tev uzspiest savu viedokli.
Citējot Metallica:
Sad but True