redz visi te mīlās iekš kaut kā un smaida, un tās visas štelles.. es nezinu, varbūt tas pēkšņais aukstums man izsaldēja ārā prieku, to visu, kas manī bija, bet tagad ir, kā teiktu death cab for cutie - your heart is an empty room. tieši tāda sajūta. redz, kamēr es laužu sirdi vienam, cits man izdomā atvainoties, bet tā jau visiem vienalga, ko es gribu un ko es domāju. nu tā, forši. bet es atradu to vienu vienīgo, kuram pateikt paldies, bet es to gan vēl neesmu izdarījusi, taču aizsūtīšu kādu mīļu domu tam cilvēkam, jo viņam patiešām noderēs. tiešām dažreiz šķiet, ka visiem vienalga par to, kas ar mani notiek, es varētu kaut vai mētāties šosejas malā ar uzrakstu help rokās, bet man visi brauktu garām. ziemas drūmums ir atpakaļ un man jau atkal gribas slejot kaut kur vienkārši fascinējoši debīlā, dziļā vientulībā. MAN RIEBJAS! ES GRIBU PRIEKU!
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On 16. Aprīlis 2007, 21:26, citoplazma commented: nu es nezinu ko man tagad darīt! es zināju, ka tajā visā tavā nelabajā sajūtā ir ļoti liela mana vaina...bet ko lai es izdaru, lai tā nebūtu? mīlu |