Viss kārtībā. Beidzot klabe atkal verās vaļā.
Šīs nedēļas notikumu atskats:

Trešdien nosvinējām Krixim 18. Boulingā. baigi orģināli ne? Bet kopumā bija ok. Pirmajā spēlē es biju kapitāla līdere. Laikam jāiestājas kkādā boulinga klubā. :) Pēc tam bišķi pasēdējām tur pat bārā, uzpipējām nereāli draņķīgu ūdenspīpi. Tā neko. Bet ja jāsalīdzina, tad Agnesitas bouling bija daudz labāks,tīri atmosfēras ziņā.

Kaut kā pēdējā laikā man sāk likties, ka esmu palikusi nenormāli... es pat nezinu, kā to lai nosauc. Es vnk visur gribu būt labākā,... Es zinu, ka tas ir briesmīgi, bet... Man vnk vajag būt labākajai. Mani neapmierina viduvējība. Tagad skolā tuvojas tie pārcelšanas eksāmeni. Šogad matemātikā un latv.val. Matemātika jau man nebūs jāliek, bet tā nolāpītā latv. val. Atzīmes kā pa kalniem. Rēķināju, it kā sanāk pāri 7, bet ja skolotāja gribēs man ieriebt, tad mierīgi var likt rakstīt. Es ceru, ka nebūs jāraksta. Gribu pabeigt ģimnāziju bez neviena pārcelšanas eksāmena. Man vnk jātiek cauri...

Ceturtdien sportā bija jāskrien kross vai izturības skrējien. Es izvēlējos izturību, 15 apļi. Jutos normāli. Sāku skriet. Pie kkāda 6.,7. apļa, temps jau bija riktīgi samazinājies, palika grūti. Tā vien gribējās apstāties. bet nē... Es sev teicu:" Pamēģini tik apstāties, Agnes. Kas vēl nebūs... tu taču 10 gadus sportoji, brauci uz tām nolāpītajām koncentrācijas nometnēm un vēl nevarēsi noskriet. Muļķības." Pēc tam palika v'el grūtāk, bet es atkal domāju:" Nu nē, apstāties vnk nedrīkst. Vakar Agnese noskrēja 13 apļus uz 9 un tu tak nedrīksti pieļaut, ka viņa noskrien vairāk, nu nē, kā tad tas izskatītos." Beigās noskrēju visus.

Piektdien bija mūsu 12tajiem pēdējais zvans. No rīt ejot uz skolu, satiku savu klasesbiedreni Ievu. Un viņa man saka, ka mums ar Agnesi esot iedalītas lomas pēdējā zvana priekšnesumā. Šoks. Tas vēl būtu maigi teikts. Nu neko. Kas jādara, tas jādara. Tēlojām Hansu un Rubenu... Nu tos:" Let the wondersex beginn" :) Bija ok. Smieklīgi. Pats pasākums gan bija bišķi skumīgs. Es jau tgd zinu, ka raudāšu gan žetonvakarā, gan pēdējā zvanā, nemaz nerunājot par izlaidumu. Negribās no skolas iet prom. Nu riktīgi negribās, viss tik pierasts un mīļš.

Pati brīnos, bet pēdējā laikā es jūtos arvien labāk. Prikols jau tāds, ka nekas sevišķs van noticis, vispār nekas tāds nav noticis, bet es jūtos labi. Vienu dienu es tā domāju, ka baigi sen neesmu satikusi ne Valteru, ne Elitu, ne Baibu. Iespējams tāpēc es jūtos tk labi, jo man nav bijusi tā izdevība klausīties viņu stāstos par happy life. Vispār es esmu nedaudz apvainojusies uz dzīvi, bet tās jau ir tikai manas un dzīves darīšanas... Tā kā...
VISS KĀRTĪBĀ...
P.s. Pēdējā laika līdzi dziedamais gabals - Janis Joplin " Peace of my heart" Riktīgi piedur.
P.p.s. Just take another little peace of my heart...