Valmieras un Valentina serija #3
Tu atnāci pie manis nu jau otrām lādzēm
Ar acīm mirdzošām un mirdzot rokassprādzēm
Bij kastaņlaiks, tie paukšķēdami plīsa
Un kļuva pēkšņi žēl, ka dzīve ir tik īsa
Tik tiek, cik gaismu ieraudzīt ļauj Dievs
Kad Tu man garām ej un iemirdzies
Es nežēlojos, dzīve jāņem smejot
Tik cik tā iemirdzas, kā garāmejot