|
|
|
Oktobris 21., 2005
09:49 - Cilvēcība
..starp pelēkām putekļu ēnām stāv cilvēki. Tie raugās, kā aizrit mūžība pretīm saulei, pretīm mēnesim un zvaigznēm. Cilvēki stāv liela ceļa malā ar domu doties tam pāri. Bet viņi baidās. Baidās no mūžības saltā pieskāriena, baidās no riska. Baidās no lietus viņu acīs. Cilvēki baidās tik pāri ceļam, jo viņi nezin, kas gaida otrā pusē. Jā, varbūt tā ir skaista, saulaina pļava, bet varbūt pielijušas peļķes. Cilvēki baidās šķērsot ceļu, jo nezin, kas šajā ceļā var atgadīties. Tādēl tie izvēlas palikt pelēko putekļu ēnā, tur, kur nav nekā. Bet kas zin, varbūt garām trauksies likteņa mašīna. Un paraus cilvēkus līdz, lai neļautu tiem nosmakt putekļu mākonī. Varbūt. Bet, baidoties riskēt, cilvēks var mūžam palikt pelēcībā un tukšumā. Un mūžam domāt, kas ir tur - otrā ceļa malā..
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
