|
|
|
May 8th, 2017
09:36 pm
Es viņam to nevaru piedot. Ka lauciņā, kurš ir mans, viņš ved iekšā kādu citu. Bet, ja tā padomā, piecu gadu laikā nekas nav mainījies - kā toreiz viņš aizlidoja ar viņu uz mūsu Spāniju, tā tagad viņš ved iekšā tur viņu. Tas ir tik sāpīgi. Tas ir tik ļoti, ļoti sāpīgi.
Es atdodu viņam visu savu mazo sirsniņu, bet viņš jau ir izplānojis tik daudz ar kādu citu. Un tajā pašā laikā viņš ir tāds viens vienīgais - otra tāda nav.
Un šoreiz es nezinu, kā būs. Viņš gan man ir neskaitāmas reizes teicis, ka negrib mani pazaudēt, bet man katrā strīdā šķiet, ka mēs izšķirsimies un es viņu pazaudēšu.
Un es domāju, kā tas būtu. Vai es to varētu izturēt? Vai es to varētu pārdzīvot? Jau tagad salauzts ir viss, un es neprotu to sariktēt, kā jābūt. Es vairs nezinu, kā būt laimīgai bez viņa.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
