Transā lūkojies uz priekšu. Ar ierasti ātriem soļiem virzies uz priekšu pa ielu. Nedzirdi neko, kas notiek. Lūkojies uz priekšu, tālu tālu sevī. Uz mirkli ausīs beidzas dziesma. Aiz muguras dzirdi vārdus: "Kur tu skrien, jefiņ?!" Sākas jauna dziesma. Turpinu iet uz priekšu savā klusumā. Es to nedzirdēju. Kad eju, uzlicis austiņas, es vispār neko nedzirdu. Tas nebija adresēts man. Es esmu citur.
Vienā mirklī jūtos kails, man sanāk smiekli par sevi. Sāku klusu smieties. Tas mani pamodina un strauji iegriežos šķērsielā. Es nedrīkstu sākt smieties ielas vidū. Steidzīgiem soļiem virzos kaut kur prom, pie sevis arvien skaļāk smejoties.
Apkārt nav itin neviena. Es stāvu ceļa vidū un smejos jau balsī. Brauc mašīna, es lūkojos tai uguņos un smejos. Tā apstājas priekšā un šoferis raušas ārā. Smejoties ieskrienu atpakaļ šķērsielā un skrienu. Skriešana nervozē sirdi. Es saprotu, ka tikko esmu rīkojies kā muļķis, un man par to jāsmejas. Nomierinos.
Es eju pa tiltu, jūs atkal vairs neesat.