Iedomājies trasi, pelēku, siltu asfaltu saulainā dienā, kas pāriet smilšainā zemes ceļā un kaut kādu monstru uz četriem riteņiem, vaļēju, bez durvīm, ar metālisku drošības karkasu un visādām gaismu un buferu uzpariktēm kā Hammer un iekšā es bez kaskas; garie, gaišie mati sasieti zem galvasapsēja ar miroņgalvas Label tieši pieres daļā, pieguļoša ādas jaka, kājās kaut kas ar' un šņorzābaki un es žmiedzu pa pedāļiem, līkumus izejot pa īso malu, iegājienā uzgāzējot.
Tādas sajūtas man šo pēcpusdien. Ir azarts. Excel pievarēts, saistības oficiālās nokārtotas, gans skolā, gan šur un tur. Ir.




Motogonka* - par godu jaunākajai brāļa meitai par jaunvārdu, vērojot mašīnas pa sabiedriskā logu un sajūsmā ar acīm pavadot skrejošos autiņus, spridzekliski saucot - Motogonka! Motogonka!