man nebija nekādu programmu, nekādu piecgades plānu, tikai atceros, kā reiz gaidiiju viņu prāgaa kādā bārā, malkojot ko rūgtu, atnākot uz plānākas kā papiross salvetes viņš man uzraxtīja-”y этого хэппи не будет энда!” tagad tam visam vairs nav nozīmes, izņemot šos melus, es neko daudz neatceros,,, pat klausulē skanošo – „спаси меня”. signāls...signāls...signāls
tagad ir rīga, trīs negulētas, atkal jūtos zaudējusi sev,,,e me ne andavo senz'amore ,lasciando il cuore mio di porta in porta, rakstu- Не от нее спаси, но от надежды. , un jā, man nepatīk atgriezties vietās , kur esmu bijusi laimīga, muļķigs zvans neesošam abonentam, tāpēc rīgā atgiežos vienmēr. īpaši šādās dienās, kad pati uz sevi raugos bez mazākās iejūtības. tā man arī vajag. vien tikai nepārstāt iet.
bet tagad pasaki man-
Does really?
Paradise comes at a price
That we are not prepared to pay?Mūzika: Aram Khachaturyan- Masquerade |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
