Vakar pašā vakarā mums ar Baibu bija interesanta saruna, caur virtuālo tīklu gan, bet tik un tā tā bija tieši laikā! Nevienam pēdējā laikā nebiju neko tik atklāti teikusi ... Gandrīz kā tajā filmā, kur tas džeks saraxtīja visus savus aizvainojumus un lapiņas un sadedzināja, tikai es tos izteicu viņai. Un man palika vieglāk... Es pēdējā laikā biju jutusies draņķīgi, īpaši runājot par un ar Baibu, bet pēc vakardienas patiešām šķiet, ka viss ir kārtībā. Viņa pteica ļoti daudz patiesas lietas, ne vienmēr tās bija labas, bet taisnība vairākumā viņai bija! Un es pateicu visu, kā es jūtos, ka man viņas bieži pietrūkst, ka es vēlos, lai kāds arī kādreiz uzklausa mani tad, kad man ir slikti...
Un lai arī iepriekš es par viņu teicu, domāju un raxtīju ne tās labākās lietas, vakar es atkal no jauna atskārtu, ka viņa, lai vai kāda, lai cik bieži kristu man uz nerviem, kaitinātu mani, neaprastu,tomēr ir mana vislabākā draudzene... Un man jācenšās vairāk viņu saprast un atbalstīt, vairāk uzticēties viņai!
Prieks, ka izrunājām visu vēl vecajā gadā, un jauno varēsim uzsākt ar labām domāb, bez aizvainojumiem!!!
Paldies pat Baibu!!!