~Otrais dublis~

Tik viegla, ka varētu uzdejot uz vienas stīgas.

Atlūgums ir iesniegts. Atkal radošums, iedvesma, atbrīvotība. Labi.

Un es Tevi neciešu, cilvēk. Ja Tu bļausi, es kliegšu pretī. Nav vairs pieklājīgi jāizturas pret katru, kura ambīcijas pārsniedz varēšanu. Atļaujos 'pasūtīt' visus, ja kaut kas nepatīk.
Laikam viss tas aizvainojums tagad nāk ārā, drīzāk ļauju tam izpausties, jo nav vairāk jātēlo labā, uzcītīgā darbiniece, tajā pat laikā samierinoties, ka kolēģe ir tāda ņuņņa, kas jūtas slikti ik pār nedēļu, ir kaprīza, izlutināta un bērnišķīga. Tik tiešām - mani kaitina, ja cilvēks ir baigais 'dīcējs', 'īdētājs' un īpaši, ja mēdz izvairīties no darba. Tad ej prom, ja savādāk nevari, nevis izdomā jaunu plānu, ar kādu dīkšanu un teātri mēģināt tikt ātrāk prom.

Ne reizes sava darba laikā neesmu ņēmusi slimības lapu, neesmu pat tērējusi 'legāli' kavēšanai paredzētās slimības dienas. Būs jāaiziet pie savas ārstes, jāpasūdzas par kaut ko, lai vismaz beigu etapā tāda lielāka atelpa sanāk, finansiāli nezaudējot.