sapņojam

antireality:

sev par nožēlu šo komūnu atklāju tikai vakar. un vajadzētu tākā iepostot kādu sapni, lai atzīmētu iestāšanos šejienē, bet pēdējā laikā atceros tikai īsas etīdes, jeb fragmentus. tad nu atļaušos pārpublicēt kādu laiku atpakaļ redzētus divus sapņus, ko jau esmu ielicis savā blogā.

nr1 :

dodos uz filosofijas fakultāti, lai ievērtētu kāds mūsdienās ir lekciju saraksts jaunajiem gudrībmīļiem. iepretim fakultātei skvēriņā, kā ielu muzikanti, dziesmu "ratamahatta" spēlē grupējums sepultura. uz brīvības ielas braucamās daļas, virzienā no brīvībnekļa uz ministru kabinetu, sastrēgumu veido četrrāpus nometušies nēģeri, kas visi kā viens, simulējot aklās zarnas iekaisuma lēkmi, turās ar kreiso roku pie savas labējās paribes, tādejādi cerot gūt priekšrocības ātrākai nokļūšanai galamērķī - mājās.
ieejot filosofijas fakultātē, redzu, ka tā ir ievērojami pārbūvēta - ierastās kāpņutelpas vietā, kur parasti savā kambarī sēž dežurante, ir plaša zāle, kur apgrozās liels daudzums ļaužu. lai kā es meklētu, lekciju saraksta nav, un kur to var atrast neviens man nespēj paskaidrot. to nezin pat pa kāpnēm lejup nākošais cilvēks ar neiztrūkstošo hūti galvā, vienmēr smaidīgais lembergs.
otrajā stāvā pa vidu jauno censoņu burzmai notiek lekcija. solos sasēduši vairāki desmiti studentu klausās tiesību filosofijas kursa ievadlekciju. pasniedzējs ir viņsaules filosofijas fakultātes dekāna kalnciemu kaspara un šīssaules politiskās filosofijas speciālista rozenvaldu jura hibrīds. taču atšķirībā no abiem augšminētajiem lāga pasniedzējiem, šis ir īgns, un lekcijai beidzoties dusmīgi pieprasa nodot viņam lekcijas pierakstus viņa rokrakstā un viņa augumā. pēc brīža kanciems/rozenvalds studiju grāmatiņu vietā izsniedz studentiem pa banknotei. foma [aka cibiņš kants], kurš arī ir klausijies lekciju, saņem 240 latu banknoti, un vēršas pie manis ar lūgumu samainīt to sīkākās naudas vienībās. draudzīgi nolamāju viņu par nekaunīgu buržuju.
izejot no fakultātes ēkas konstatējam , ka skvēriņā, nedaudz uz brīvībnekļa pusi, notiek izrakumi. vesela strādnieku brigāde cenšas no zemes dabūt ārā vecās, nolietotās trubas, pa kurām tiek pārraidīts benzīns. kāds vecs ,neķītri smaidošs strādnieks, kurš ir izteikti līdzīgs p.p.pazolīni, palīdz turpat izraktā, ar ūdeni pildītā bedrē iekāpt melnā apģērbā un augstajos šņorzābakos tērptai, izteikti jaunai meitenei, liekas vēsturniecei. citi strādnieki pa to laiku velk galvā izraktās, nolietotās, no gumijas gatavotās benzīna trubas. tikai viens no viņiem to nedara, - viņš nogādā trubu darba vagoniņā, lai vēlāk to nestu mājās.
lekciju sarakstu tā arī neizdevās noskaidrot.
__________________________________________________________________

nr2 :

šis bija no tiem retajiem gadijumiem, kad pats darbībās nepiedalos un sapnis ir kā filma, ko vēroju nevis kā no ekrāna, bet esot klāt. tātad, sākās tas viss ar tuvskatu uz daugavu starp akmens tiltu un "noasu", un paziņojumu , ka sekojošais sižets ir pēc viļa plūdoņa stāsta motīviem. ir sešdesmitie gadi padomju rīgā, daugavā nolaižas hromēts paplātes formas un izmēra nlo, protams, ar visvisādi regulāri žuburainām antenām uz kurām ir krāsainas diodes. uz pašas paplātes atrodas tajā laikā nebijis tehnikas sasniegums - 110 minūšu audiokasete bez vāciņa. ierašanās mērķis ir dalības pieteikšana padomju savienībā rīkotā internacionālās sadraudzības muzikālajā festivālā. nākamais kadrs ir milzu koncertzāles foajē ar griestu augstumu aptuveni 20 metri, kurā ierodas draudzīgās āfrikas mūziķu delegācija , skaitā pāris desmiti . kā nākamie nesankcionēti iekšā dodas citplanētieši, pārvietojoties divās taisnstūrveida grupās pa 5x7 gabali, vizuāli neatšķiroties no cilvēkiem un, visi kā viens, tērpti baltos ārstu ķiteļos. lai arī nekādas agresijas vai neordinaritātes pazīmes atnācējos nenovērojās, šī vizīte klātesošajos izsauca pamatīgu paniku. lai nodrošinātu kārtību un mazinātu vispārējo stresu, operatīvi tiek nolemts atnācēju grupas vienmērīgi sajaukt ar draudzīgās āfrikas pārstāvjiem. tas tiek izdarīts proporcijā +/- 2atnācēji:1āfrikānis, visi nomierinās ................. un tad man piezvanija krā, sapnis aprāvās, bet sižetam bija vēl pietiekami kur attīstīties. nez kā gan man gadijās ieslēgts telefons, jo atceros , ka pavisam noteikti to biju naktī izslēdzis. gan jau man otro sēriju kautkad parādīs, ļoti gribējās dzirdēt, ko tad inīšu brigāde spēlē un dzied.