| Pavasarīga ziņa - viņš nespēj mani aizmirst. Vai tas nav burvīgi? Gadiem ejot neaizmirstams prāta aptumsums, kas ik gadu atjaunojas pavasarī. Cik mokoši tomēr var būt divu cilvēku aizraušanās vienam ar otru, ka viss pārējais paliek mazsvarīgs. Mēs nedomājam par tiem, kas ir mums blakus, mēs domājam par ko citu - par mums. Un tas nav riebīgi, bet gan taisnīgi, jo mūs ierobežo, mēs esam pārāk jūtīgi, lai spētu nedomāt par citiem, liedzot sev laimi. Mēs dzīvojam priekš citiem un ciešam paši. Stulbais PAVASARI, ej taču projām! |
