tāda Rīga man patīk. mazliet vējaina, ne tik karsta. tukšas ielas. uzvilkšu labākās štātes un iešu vienatnē nesteidzīgi kaut kur iedzert kafiju, vēlams ne dārgāku par latu.  un tikko  es attapos, ka es tāču neesmu tur, kur gribēju- dziļos, dziļos laukos, vecā kokvilnas kleitā, izslēgtu telefonu un basām kājām. ai, un Rasels Krovs fonā tēlo baigi ļauno veci. bet būs gan Raselam Krovam labāki tēli un man būs tie dziļie lauki. visam savs laiks.