Patiesībā viss ir ļoti vienkārši.
Nekādas plānošanas, nekādas gatavošanās. Nekas no tā nav vajadzīgs, tās ir tikai atrunas, kas notur mokošajos 'what-if'os.
Viss ir daudz vienkāršāk. Tur ir sliedes.


Jā, tas ir tieši tik vienkārši.

Tas ir tas ko tu vēlies? Vai tiešām tas ir tas, ko tu gribi?
Nav. Redzi, nav tomēr, nav. Tātad tas nu būtu noskaidrots, 'what-if'u pinekļi pārcirsti un var dzīvot tālāk.
Lai kas nu tur būtu atlicis, kam dzīvot.

***

Žēl, ka ne visus 'ja-nu' izdodas novest līdz tādam viss-pārējais-atmests; tikai pats-un-piedāvātā-izvēle; No otras puses - šķiet, katru reizi tāda izvēles novešana līdz piespiedu risinājumam izrauj kaut ko no manis. Kādu īpašību, kādu ierastas uzvedības modeli, kas jā - var jau būt bijis arī vaininieks pie nepatīkamās situācijas rašanās... Lai gan drīzāk ir vienkārši kaut kas, kā atmešana ļauj samierināties ar situāciju tūlīt un tagad - vai tā būtu piesardzīga intuīcija vai spītīgas neatkarīas vēlmes driskas. Lai gan varūt tā labāk. Cik ilgi tāds pusaudziskais spītīgums var vilkties, laiks kļūt pieaugušai. Atbildīgai un pazemīgai.