Galīgi stulbi sanāca - uzrakstiju baigo tekstu, bet netīšām back uzspiedu.. Tad nu mēģinu vēl. Rakstu no sava rozā dārguma, jo jau kādu pusotru stundu vārtos bezmiegā pa gultu. Nostaļģija uzbruka, tā teikt. Daudz domāju. Domāju par laimīgu laiku iz dzīves. Lielā daļā vainojamas viņas. Atcerējos mūsu pēdējo Siguldas braucienu, kad ar Kristiņu un manu cāli gulējām zālē un zvaigznēs skatijāmies. Atcerējos savu jaukāko sweet sixteen svinēšanu. Arī visas čilija sanāksmītes. Un kā tad bez ārdīšanās pie mašīnām Slampē.. Es zinu, ka pie daudz kā tagad esmu vainojama. Bet dažreiz tiešām apstākļi spiež. Un tik daudz būtu es gatava upurēties, lai būtu tāda jauka kopāsanākšana. Atkal. Vieta manai asarai..
feeling: |
Atmiņpilns |
my music: |
Ak69-visi ir pret Tevi |