Kāda man nezināma jogas skolotāja vārdi par meditāciju un jogu:


Visu dienu tu esi gājis un gājis pa ārējo pasauli. Tagad mazliet paej uz iekšu. Nedari neko. Visu dienu tu esi kaut ko darījis, tagad nedari.
Viss pārējais ir prāta spēle. Joga ir ļoti vienkārša. Tikai vēro un ļaujies plūsmai.
Mazliet piepūlies, lai atbrīvotos no piepūles.
Mūsu darbība ir nedarīšana. Bijušās darbības padarīšana par nebijušu.
Tu vari darboties pasaulē, bet tavs prāts ir brīvs no visa tā, ja tas ir jogā. Tad tu visu notiekošo uztver kā spēli.
Tu vari būt gudrais. Un tad, nākamajā mirklī, prāts var tavu gudrību atņemt.
Lai tavs prāts vienmēr ir iesācēja prāts. Viss, ko tu redzēsi, būs brīnums.
Joga ir dabiska. Cilvēki pašlaik ir nedabiski. Jogā ķermenis un prāts vienojas saskaņā. Tu esi viens vesels un tu esi vienots ar pasauli. Domas nav šķirtas no darbības.
Visam ir savs ātrums. Darbojies savā ātrumā.
Pasaule grib padarīt tevi par mašīnu: dari to un domā to. Bet tu apsēdies un nedomā neko. Kļūsti pats par sevi un dzīvo saskaņā ar sevi.
Jogas sākums ir iekšēja brīvība. Nav nekādu likumu, un viss ir vienkārši. Bet tu esi pilns ar likumiem, un paiet laiks, kamēr tu vari pilnīgi attīrīt un atbrīvot savu prātu.
Visu dienu tu esi kaut ko darījis. Uz brīdi atļauj sev nedomāt. Uz brīdi atļauj sev neraizēties. Tevī dzīvo prieks, atļauj sev baudīt to.