apsteidzot laiku Tu nemitigi medz noskriet pašu dzīvi... Skrien, skrien un, kad uz mirkli apsedies, nedaudz piekusis, Tu juties tik labi... ieklausies klusumaa, ieklausies blakus esoshajos sirdspukstos un vienkarshi esi! Juties laimigs, iepazinis un iepaziits.'
Verdosha teeja karstaa vasaras vakaraa stav prieksha uz galda, sienazhi aiz piejuras majinjas terases spele savas mazaas zaljaas vijolites... un Tu tikai klausies... Balta Terase, kas stiepjas ap visu maju, galvenas durvis, caur kuraam staigajushi un staigas daudzi lugti viesi, jaa, tikai un vieniigi luugti. Parejie, lai droshi met liikumu. Tu sedi savaa piitajaa shupuljkresla ar segu pari celjgaliem un klusejot glaudi blakussedosha uzticama sunja veco galvu un veero vinja gudraas acis. Jus gandriz visu muzhu esat bijushi kopa, kopa esat abi novecojushi. Un Tu esi laimiga. Uzliec brilles uz savaam acim un lasi nesen iesakto gramatu...
Te pekshnji no majas, pa augstak minetajam durvim iznak Tava muzha laimite... Vinjsh... Tikpat vecs cik Tu... Tikpat sirms, cik Tu un tikpat laimigs un smaidigs, ka Tu...
Apsezhas Tev blakus, noliek savu sirmo galvu Tev uz pleca un klusi nochukst:"Mīļā, Tu esi pati skaistākā uz šīs pasaules un es Tevi tik ljoti mīlu..." Tu pasmaidi un atbildi ar asaram acis:"Mēs to jau zinajam pasha sakuma vai ne?..." :)
Un pēkshnji te ta sezhot, jaunibaa tik ljoti niistaa saulrietu debessmanna vairs neliekas tik derdziiga...
Jauniba izsapnjotie sapnji nu ir isteniba...

Es Zinu... Es Ticu... Ticibai ir milzigs speks, gluzhi ka sapnjiem...
[mans]