Ideālisma manifests

mani spārni ir salauzti piedzimstot
mans lidojums vienmēr ir kritiens
un tomēr kaut uz ceļiem nomirdams
savas asinis liešu par citiem

visas iekārtas noslīkušas asinīs
visas utopijas lauzušas sprandu
un aplamu brīvību maniaki
ļaunuma mieles vandu

jabkura vara kas neturas debesīs
kas absurdo dievu naivi nemīl
tikai izlaupa tautas un dvēseles
pārvērš atmiņu kapsētās zemi

tie kas tiesāja mūs kā vainīgos
bildēs krāsainās laimīgos tēlo
katrs veiksminieks reizē ir kapracis
ja no sirds kāds nepažēlo

ne jau logiem ir restes bet debesīm
lepnos linkolnos apsargi braukā
torņi gāžas un maskas krīt vareniem
tiesāt bosus rīt zeki nāks laukā

un kad rakstus beigs lasīt un klasīties
visus mocartus bahus un listus
mūsu asaras pārvērst par briljantiem
atnāks mocekļu karalis Kristus

/"Klondaika"/