Man ir bail no vienmuļajiem sitieniem krūtīs,
no tumsas manās sienās
un akmens skatieniem.

Es baidos spilgtuma -
gaismas vai tumsas.
(nakts ir nodevība)

Es pamostos asaru slapju seju,
stiepju rokas pēc tevis,
bet pēc brīža rokas
asinīs un sviedros -
nodevība.

Es baidos vālodzes dziesmas
tik dīvaini rūgtās pļavās
un dzeltenas debess.

/Pēteris Draguns/