Cibas Galaktiskais Retorikas Čempionāts

Kāpēc tu necieni manu kreatīvu?

Wed, 30 Dec 2020 12:01:18 GMT

Patiesā cieņā,

Ģirts Jodelētājs

Wed, 30 Dec 2020 12:00:50 GMT

KANONIZĒT MĀRTIŅU FREIMANI

Pusdivos dienā, pirmdienā ekspertu darba grupa savācās uz kafiju un klačām. Bija skaidrs, ka šeit notiek īstā spriešana un pieņemti pareizākie lēmumi. Piemēram, piektdien pa vidu sarunām par nedēļas nogales plāniem tika nolemts, ka nepieciešams Latvijas Kultūras Kanona* mūzikas sadaļā ietvert arī kādu populārās mūzikas autoru. Viens otram svēti apsolījušies pa brīvdienām apdomāt kurš būtu vispiemērotākais komponists, eksperti devās kur nu kurais - kurš makšķerēt uz Sasmaku pie bratāniem, kurš cept desas savā mazdārziņā, kurš palīdzēt sievasmātei izpļaut ābeļdārzu.

Diskusija izvērtās diezgan dzīvīga, tika saukti dažādi uzvārdi, bet kopsaucēja nekāda. Orests Silabriedis ierosināja, ka jāsaraksta lapiņas un jāvelk no cepures. Visi kaut ko saskribelēja un nolēma ka Kanonā rakstīs vai nu pirmo vai pēdējo lapiņu. Ekspertu darba grupas vienīgā dāma Gunda Vaivoda vilka un izvilka Mārtiņu Freimani. Sākās kaut kāds ārprāts. Cits teica, ka šis esot vislabākais variants, bet nespēja pamatot kamdēļ, cits savukārt bārās, ka tas būtu nepieļaujami un kurš vispār iedomājies ko tādu uzrakstīt, un joki mazi, un ko par mums padomās. Visas lapiņas Gunda neizlasījusi salidināja miskastē un trīcošām rokām vēra vaļā pēdējo. Te dzimst vēsture, te izšķiras likteņi.

- Paldies, Dievam, Raimonds Pauls!

____________________
*Latvijas Kultūras Kanons.
Latvijas kultūras kanons līdzīgi kā citās Eiropas valstīs izveidots kā izcilāko un ievērojamāko mākslas darbu un kultūras vērtību kopums, kas atspoguļo nācijas visu laiku nozīmīgākos sasniegumus kultūrā. Kultūras kanonā iekļautas Latvijas kultūru raksturojošās vērtības dažādās mākslas jomās, ar kurām lepojamies un kurām vajadzētu veidot ikviena Latvijas iedzīvotāja kultūras pieredzes pamatu, nodrošinot piederības izjūtu Latvijai. Kanona diskurss saistāms ar kultūras atmiņas jēdzienu, kas skaidrojams kā cilvēku grupas, noteiktas kultūras pārstāvju kopējas zināšanas noteiktā brīdī. Tādējādi var teikt, ka kanons ir līdzeklis šādas kopējas kultūras atmiņas radīšanai un izplatīšanai. Kanons savā ziņā ir institucionalizēta kultūras atmiņa.

Ventilators (declassified)

Sat, 28 Sep 2013 20:12:45 GMT

Pirmā kārta

2 pret 26 ; jimmy pret lietuvēns
4 pret 10 ; noisiite pret dunduks
8 pret 12 pret 22 ; digna pret torch pret neetiski
6 pret 15 ; quasi pret sirdna
7 pret 13 ; unpy pret unigunde
5 pret 20 ; amalie pret osinsh
11 pret 29 ; Māris Alksnis pret svilpeens
14 pret 24 ; markizs pret toper123
23 pret 28 ; neviss pret hesus
19 pret 27 ; devour pret susure
1 pret 25 ; zin pret dzeina
3 pret 21 ; iive pret affair
9 pret 18 ; sirena pret aukstsgaiss
16 pret 17 ; slepkava pret hedera
A pret B pret C (trijnieks izveidojās no cilvēkiem, kuri palūdza piedalīties nedaudz vēlāk kā pārējie, vai arī nokavēja savu kārtu un izrādija intresi) ; noisiite pret zupci pret kautkokautko

Veids kādā tika sadalīti nr. bija pieteikšanās secība.

Otrā kārta

Ābrams 'Varenais Āmurs' pret Sebastianu 'Melkuli' ; Jimmy pret Marķīzu
Ģirts 'Jodelētājs' pret Rēziju 'Balto Frēziju' ; Dunduks pret Amalie
Daumants 'Piens' pret Edvardu 'Žņaudzi' ; Sirdna pret Devour (prieks, ka mani uzvarēja čempions)
Rasa 'Kataklizma' pret Kārlis 'neUlmanis' ; Unigunde pret Zupci
Arnolds 'Sarkanā Priede' pret Vilmu 'Hipstermākslu' ; Māris Alksnis pret Hederu
Dzintars 'Dzintars' pret Kintiju 'Boļševiku' ; Hesus pret Sirenu (žēl par Jēzu)
Māra 'Kulaks' pret Ibrahimu 'Līko mēli' ; Džeina pret Affair

Visus pseidonīmus sēdēju un domāju pēc darba. Par dažiem frendiņiem atļāvos nedaudz pasmiet. Ceru, ka neviens neapvainojās...

Trešā kārta

y1 pret y2 ; Unigunde pret Jimmy
x1 pret x2 ; Sirdna pret Sirena
q1 pret q2 ; Hedera pret Dunduks

Un tas tad arī viss. No fināla trijnieka Jimmy, Sirdna un Hederas tikai Sirdna iesūtija darbu.
Anonīmā ideja smagi nofeiloja.

Labākāāaaaa uzvara EVER!

Thu, 26 Sep 2013 05:13:15 GMT

Tā kā man negribas auklēties...
Tā kā man nav iesūtīti pārējie divi darbi...
Tā kā es jūtos nedaudz vīlies...
Tā kā man apnicis te ņemties...
Tā kā visi turpmāko dienu nebūšu pie internetiem...

Apsveicu! Šīs ventilatora sezonas uzvarētājs ir sirdna!
I'm out of here.

A

Thu, 26 Sep 2013 05:07:04 GMT

Išmaēla visskumjākā skābe.

Šmucovas ciemā jaundzimušajiem deva šausmīgus vārdus, lai jodi šos neparautu. Jonānu Rupucim, piemēram, ir jau deviņdesmit pieci gadi, un neviens jods viņu nav parāvis, ko arī vajadzēja pierādīt. Maskalānos bērnus sauca slavenību vārdos. Pirmajā septembrī Maskalānu pamatskolas pirmajā klasē mācības iesāka Henrijs, Astotais, Tjūdors un Anna Bolāne. Kas tur sanāks, es nezinu.

Marija no Sila Vucaniem pārtrumpoja visus Maskalānus, nosaucot savu jaundzimušo par Išmaēlu. Pie Maskalānu autoveikala sanākušās sabiedrības dāmas māja ar galvām un teica, jā, šitas numurs Marijai ir izdevies un pareģoja lielas lietas Išmaēla nākotnē.

Kādu laiku nekas īpašs nenotika. Kā jau visi Maskalānu jaunieši, Išmaēls vienlaikus iemācījās dzert, pīpot un staigāt, strādāja saimniecībā un kāvās ar Šmucovas čaļiem, bet tad ņēma un iepazinās ar Maskalānu apakšmežniecības mežsargu Paracelsu.

Paracelss bija mežsargs piektajā paaudzē un amatu prata. Savā būdā viņš brūvēja tādas lietas, ka uz degustācijām brauca ne tikai paziņas no Ludzas, bet pat hipsteri no Rīgas un pavisam aizdomīgi subjekti no Pokaiņiem. Arī Išmaēls, sasodīta būšana, iecienīja Paracelsa destilātus un bieži pavadīja laiku, gulēdams mežsarga šķūnī uz veciem maisiem un atjēgdamies no kārtējā šedevra. Kādu dienu mežsargs paaicināja savu jauno draugu uz īpašu pasākumu.

"Senču gudrības!" klāstīja Paracelss, ieliedams dzelteni zaļu šķidrumu tējas glāzē, "atradu vectēva recepti, dai, domāju, pamēģināšu! Tas ir no aličām, būs drusku skābs, bet tu paprūvej!"

Išmaēls paprovēja.

Kopš tā laika ir pagājis gads un varam savilkt kopā galus:
- sastādīts protokols par atrašanos publiskā vietā cilvēka prātam neaptveramā stāvoklī;
- Bolānu govis ir pārstājušas raustīties no katra sīkākā troksnīša un grūtniecība, par laimi, nevienai nav iestājusies. Bolānu kaza pagaidām tiek novērota;
- iespējams, ir atrasts izskaidrojums, kā tika sasiets mezglā augstsprieguma līnijas masts;
- Sila Vucanu kaķis tā arī nenokāpa no bērza un tagad Maskalānos ir apskatāms Latvijā vienīgais kaķa skelets kokā;
- Sila Vucanu Marija apmaksāja Maskalānu pamatskolas saskrāpētā jumta un sakostā skursteņa remontu;
- Maskalānu autoveikala dāmu biedrība pieņēma rezolūciju par to, ka šīs jau sen teikušas, ka no tā Išmaēla tikai nelaimes vien radīsies;
- Henrija un Tjūdora vecāki savāca bērnus un aizbēga tālāk no grēka uz Kanādu;
- pēc baumām, ka jodi beidzot parāvuši Jonānu Rupuci, no Īrijas atgriezās viņa mazmeita. Jonānu Rupucim nekas nekait un viņš svin jau deviņdesmit sesto dzimšanas dienu;
- pats Išmaēls cītīgi iet baznīcā, bet mācītājs ietiepīgi atsakās pieņemt viņa grēksūdzi. Viņam neesot tādu pilnvaru un viņš gaida pāvesta vizīti, lai nokārtotu šo jautājumu;
- jaunais Maskalānu mežsargs Jarānu Homunkuls ir izcirtis visas aličas apkārtnē, lai "izvairītos no turpmākiem starpgadījumiem", tā šis teica.

Paracelss vairs nestrādā par mežsargu, saņem invaliditātes pensiju un ārstē nervus Vaivaru sanatorijā. Viņa dinastija ir pametusi Maskalānu apakšmežniecību un mūsu pārlieku mainīgajā pasaulē ir kļuvis par vēl vienu stabilu vērtību mazāk.

Tas ir skumji.

Fināla tēma.

Thu, 19 Sep 2013 05:17:11 GMT

Fināls beidzot ir klāt. Pēdējie trīs Cibiņi gatavojas satikties ringā.
Viņu tēma - Išmaēla visskumjākā skābe.

Darba uzrakstīšanai tiek dota nedēļa. Tātad darbam jāieripo internetos nākamajā 4dienā līdz 8iem rītā.

Mon, 16 Sep 2013 05:23:55 GMT

Fināla dalībnieki ir noskaidroti...

Y2, Q1 un X1.
Ar katru šodien vakarpusē sazināšos, lai izveidotu fināla tēmu.
peace.

Sun, 15 Sep 2013 12:00:45 GMT

Ej un nobalso!

Y

Thu, 12 Sep 2013 05:58:53 GMT

Y2 tiek tālāk automātiski, jo Y1 neiesūtija darbu un esmu nepielūdzams krāns. Pēc ventilatora droši mani varēs nolinčot.

X

Thu, 12 Sep 2013 05:57:41 GMT

X1 pre X2 . Balsošana notiek pie šī ieraksta komentāros atstājot sava favorītdarba autora kodu.

Q

Thu, 12 Sep 2013 05:56:20 GMT

q1 pret q2 . Balsošana notiek pie šī ieraksta komentāros atstājot sava favorītdarba autora kodu.

y2

Thu, 12 Sep 2013 05:53:25 GMT

Svītru koda ielas variants

svītru kods, ja nu kas ir tā grebene (kas iespējams neizskatās ne pēc viena ne otra, bet nu whtever :)

X2

Thu, 12 Sep 2013 05:51:06 GMT

Dziesma no vēnām

Reizēm bija tā, ka rokas pašas skraidīja pa klavieru taustiņiem, reizēm, pat pilnīgā nogurumā un nespēkā, tās kā svešas rokas, kā nepiederīgas paša ķermenim, kā lelles rokas, bez maz vai uzliktas uz taustiņiem, spēlēja sāpīgas melodijas. Šādos brīžos Reinis vienkārši skatījās uz savām vēnām un jutās tā it kā viņam būtu kas atņemts.

Reinis mēģināja izvairīties no klavierēm, bet tas nestrādāja, jo naktīs sāka rādīties briesmīgi sapņi, kuros no Reiņa rokām izauga ārā vēnas un asinsvdi un pilnīgi saauga ar klavierēm, ne atrauties, un nācās tur palikt līdz rītam, līdz sapņu beigām.

Gluži loģiski ar Santas ierašanos Reiņa problēma uz laiku tika atrisināta. Viņas baltā, debišķīgā miesa aizņēma viņa prātu un vietu blakus šaurajā gultā. Klavieru taustiņus aizstāja Santas baltie pleci, kas šūpojās augšā un lejā, ātrā, lēnāk, ar dažādu intensitāi, bet vienmēr vienādu maigumu. Līdz brīdim, kad Reiņa sapņos iezgās ainas, kur viņa asinsvadi ieauga Santā, bet Santā pašā iezagās nemiers un neizskaidrojamas skumjas. Tā viņa arī pateica - es neko nevaru paskaidrot, bet tomēr aizgāja.

Reinis ilgi skatījās sienā un dzēra, bet, kad aizmiga, sapnī redzēja kā rokas, saaugušas ar taustiņiem, spēlē karnevālu mūziku.

X1

Thu, 12 Sep 2013 05:50:05 GMT

Dziesma no vēnām

Jānītis pa kluso spēlējās ar Pēterīti un viss bija pa pirmo, bet tad uzradās Jānīša mamma un sarāja abus. Saule tūlīt norietēs, jāmazgājas un vispār, kas tas ir, spēlēties ar ēdienu!

Sabārtie puikas paklausīgi vilkās uz vannas istabu, kur Pēterītis nomazgāja rokas un kaklu, bet Jānītis - muti. Pēterītis negribīgi kremta biešu salātus (tie ir labi tavām asinīm, aizrādīja Jānīša mamma), kamēr Jānītis garlaikojās un kūļāja kājas zem galda. Kad Pēterītis bija pieveicis divas lielas glāzes tējas (šķidrums, šķidrums un vēlreiz šķidrums! deklarēja Jānīša mamma), bija Jānīša kārta brokastot.

Puisēns pakāpās uz ķeblīša un iecirta zobus Pēterīša kaklā.

Jānīša mamma pārbaudīja, vai bērns sūc tīrās, ar skābekli bagātinātās artērijas asinis. Viņu ģimenē vēnas sūca tikai melnā avs, brālēns Arvīds. Ar visādiem vielmaiņas gala produktiem piesātinātās venozās asinis bija pagrimušu ļaužu iecienītas, jā gan!

Pēc brokastīm Jānītis burkšķēdams novāca traukus no galda un aizvilka apdullušo Pēterīti uz gultu, lai atjēdzas. Ziemassvētkos likās laba ideja izdīkt no vecākiem pašam savu pārtikas puiku, un reizēm jau bija forši izrādīt Pēterīti draugiem, tomēr ar viņu bija baigā ņemšanās. Stiept uz gultu, un tad reizēm brūces neaizvērās kārtīgi un tad jāvāc asinis pa visu aizgaldu, jak.

Šoreiz viss bija kārtībā un Pēterītis rimti šņāca savā gultiņā.

Drīz pēc saulrieta vecāki devās uz darbu, un Jānītis, kam šoreiz bija brīvnakts, palika mājās viens ar Pēterīti. Viņš ielīda internetā un, goda vārds, pilnīgi netīšām ielīda pieaugušo lapās. Jānītis piesarcis skatījās, ko dara venozās asinis sasūkušās tantes ar onkuļiem un puisēnā pamodās neveselīga interese. Pēterītis jau bija attapies pēc brokastīm un spēlējās ar Lego klucīšiem savā aizgaldā.

Nujā, un tad Jānītis iesūca pavisam mazu druscīti vēnu asiņu, tikai mazdrusciņu, pusi piles, tikai pagaršot!

Vecāki, atgriežoties no darba, jau kāpņu telpā sadzirdēja dziesmu, kura skanēja vienlaikus piedaudzīgi un šķīsti, un briesmīgi, kā spēj dziedāt tikai venozās asinis piesūcies bērns.

Q2

Thu, 12 Sep 2013 05:48:45 GMT

Slīkoņa rokenrols

Zārks pa upi lejā kratās,
iekšā mirons sēž un skatās,
skatās, skatās acis bola,
kapracim pa rīkli sola,
kapracim pa rīkli sola,
la lā la lā trrrāāā.

Vēl stundu iepriekš likās, ka trešdienas vakars necilajā guļamrajona krogā ne ar ko neatšķirsies no citiem tādiem pašiem nedaudz garlaicīgiem vakariem. Viss mainījās, kad nedaudz negaidīti pa durvīm ievēlās kādreiz ar mežiem naudu uztaisījušais, bet pēc tam nekustamo īpašumu bumā pazaudējušais kolorītākais no regulārajiem kroga iemītniekiem ar iesauku Trollis. Iesauka radās, kad savulaik labsirdīgi mēģinot palīdzēt iznest galdu izrādījās, ka durvis nebija pietiekoši platas, bet tas tomēr nebija šķērslis. Īpašnieks gan pēc tam lamājās no sirds, kad bārmenis stāstīja, ka nepieciešams jauns galds un durvīm arī remonts. Lamāšanās laikā izspļautā replika par trolli, spēku un smadzenēm pielipa ātri, jo figūra un ar intelektu neapgrūtinātā seja patiešām pieļāva, ka fentezī autori troļļu aprakstam par prototipu ņēmuši tieši viņu.

Trollim bija viena vājība (ja neskaita nedaudz alkoholu, nedaudz sievietes, nedaudz lielas mašīnas un vēl pāris nebūtiskas lietas) - rokenrols. Rokenrols sākās pēc pāris kokteiļiem un Troļļa iecienītākais kokteilis bija "Slīkonis" - graņonkā ielikta šotu glāze ar tekilu un pielieta ar šņabi. Pasūtot piecus "Slīkoņus" dāvanā tika dots sombrero.

--- turpinājums sekos

Q1

Thu, 12 Sep 2013 05:47:50 GMT

Slīkoņa rokenrols

Šis neparastais stāsts būs par kādu, diemžēl, ļoti skumju notikumu. Šīgada ziemas beigās maija pirmajā svētdienā jau pirms dievkalpojuma Brūklenāju sādžas iedzīvotāji aizsāka sačukstēties, ka Kaulenes Ješka - sādžas dzērājs - pāris dienas nav manīts guļam pie mazās koka baznīciņas durvīm. Arī pati Kaulene pēc dievkalpojuma noraizējusies nāca klajā ar paziņojumu, ka viņa savu veco nav redzējusi kopš trešdienas pēcpusdienas, kad šamais, dodoties autoveikala virzienā, paziņojis: “Bāb`, es šodien iešu bļitkot.”
Te, protams, nepieciešama neliela atkāpe ar ieskatu Brūklenāju sādžas ģeogrāfijā, vēsturē un sociālajā situācijā. Brūklenājus veido pārdesmit koka mājas, ģeogrāfiskais un kultūras centrs ir vecā koka baznīca, taču trešdienās kultūras centra funkcijas pārņem autoveikals, kurš parasti piestāj sādžas rietumu galā. Otrā, austrum-dienvidu galā sādža pieslejas Ogezeram, kurš gan, būsim godīgi, ir tikai tieši tik liels, lai to vairs nevarētu nosaukt par dīķi. Savukārt, skats ar guļošo Kaulenes Ješku un vecās baznīcas durvīm brūklenājiešiem bija ierasta vides ainavas kompozīcija, kas ik dienas nomierināja un atgādināja patīkamo patiesību, ka nav nekā jauna šai pasaulē. Tā kā citi sādžas kungi tur guļam redzēti nedaudz retāk, tieši Kaulenes Ješkam bija piešķirts godpilnais sādžas dzērāja statuss. Tādas, lūk, bija nemainīgās Brūklenāju patiesības un mierīgais dzīves ritums, kuru pēkšņi satricināja negaidītais notikums maija sākumā.
Pēc Kaulenes raižpilnā paziņojuma uzmanību pēcdievkalpojuma tērgām šoreiz sāka pievērst arī mācītājs, kurš, būsim atklāti, īpaši lielu uzmanību šim savam ganāmpulkam parasti neatvēlēja. Galu galā, viņš kalpoja veselās piecās draudzēs, un svētdienas viņam pagāja vienā skriešanā. Diemžēl, mācītāja iesaistīšanās izrasīja masu histēriju. Arvien skaļāk sāka izskanēt pieņēmumi, ka Ješka būs ņēmis un noslīcis, sātans tāds, nemitīgi tika mesti krusti, lai dieviņš nogrābstās. Mācītājs tomēr papūlējās visus nomierināt un apsolīja, ka ziņošot pagasta policijas iecirknim par bezvēsts pazudušo Ješku. Patiešām, pēc dažām dienām viens policists atbrauca, liecības pierakstīja, taču vairāk nekādas aktīvas darbības veiktas netika. Un, tā kā straujiem soļiem tuvojās pirmie pavasara darbi, jau maija beigās sādžas sociālā situācija bija normalizējusies, Kaulenes Ješkam piešķirot jaunu - sādžas slīkoņa - lomu, savukārt, sādžas dzērāja statusu jau drīz sīvā sāncensībā izcīnīja Melleņu Ješka.
Taču drīz vien sādžā sākās neparasti, mistiski notikumi. Pirmais publiski plašāk zināmais gadījums ieguva nosaukumu “Lācenes diendusa”. Tas notika tā. Kādā karstā jūnija pirmdienā tā ap dienvidu vecā Lācene tika ieraudzīta diebjam pa sādžas galveno ceļu no ezera puses, nelabā balsī bļaujot: “Slīkonis, slīkonis! Sādžas slīkonis! Kāpj no ezera! Pastarā tiesa, pastarā tiesa!” Saskrēja visi, un sadalījās divos bariņos - kurš pakaļ Lācenei noskaidrot notikušā detaļas, kurš uz ezeru ķert slīkoni. Tā īsti neveicās nevienam, jo no Lācenes neko konkrētāku par parastu spoku stāstu dzirdēt neizdevās, un ne pašā ezerā, ne arī piekrastes krūmos nekādu slīkoni arī neatrada. Varētu būt, ka šis gadījums ar laiku pat aizmirstos, ja tam būtu bijis lemts palikt venīgajam, bet nebija... Tajā pašā nedēļā vēl divas brūklenājietes atkārtoja Lācenes defilē, un sestdienā rīta agrumā pat viens no kungiem, kas jau lika domāt, ka nebūs vis nekādi veceņu spoku stāsti tā slīkoņa padarīšana, bet gan nopietni paša nelabā darbi. Kā jau varat iedomāties, tās nedēļas svētdiena mācītājam bija smagākā darbdiena pēdejos, nu, teiksim atklāti, visos darba gados. Citus ieplānotos dievkalpojumus viņš pamatīgi nokavēja, un piekto pat nācās atcelt, jo Bruklenāju sādžā nebija vairs neviena, kurš negribētu izsūdzēt grēkus. Nākamajā svētdienā mācītājs gan ieradās bruņojies ar daiļrunīgu sprediķi par māņticības piekopšanas apgrēcību un muļķību, taču šoreiz daži sādžinieki grēku atlaišanu pieprasīja pat divreiz. Un bija arī pamats, jo divas brūklenājietes slīkoni bija redzējušas jau puskrēslā ložņājot ap māju stūriem.
Nenoliedzami, ka šis jūnijs bija Brūklenāju sādžas vēsturē baisākais mēnesis. Tomēr, kā vēsta tautas gudrība, nav ļaunuma bez labuma. Šajā gadījumā gan pārfrāzēsim - nav ļaunuma bez kādam tikuša labuma. Un neparasti, ka no Kaulenes Ješkas sādžas slīkoņa statusa ieguvēja bija tieši pati Kaulene. Jo notika tā, ka gandrīz ikviens sādžinieks bija pēkšņi atcerējies kādu pāridarījumu, ko reiz bija pret Ješku netaisni paveicis. Zināms taču, ka tāda godpilna loma kā sādžas dzērājs nāk ar daudziem upuriem un pienākumiem - regulāri tikt apmuļķotam un aptīrītam, iedunkātam, paspārdītam, un visādi citādi funkcionēt atbilstoši savam statusam. Un tādēļ vakaros pie Kaulenes durvīm pasāka atskanēt klusi, nokaunējušies klauvējieni komplektā ar īsām, neskaidrām grēksūdzēm, nodurtām acīm un kādu materiālu vērtību, ar kuru, cerams, nu varētu izpirkt sādžas slīkoņa dusmas un pārtraukt šamā bezdievīgo ālēšanos.
Lūk, kāda neparasta sodība šogad piemeklēja Brūklenāju sādžu. Un tas viss tikai tādēļ, ka Kaulenes Ješka tajā liktenīgajā maija trešdienā līdz bļitkošanai nebija ticis, jo bija pamanījies sadraudzēties ar autoveikala jauno šoferi. Jaundzimušās draudzības rezultātā Ješka bija aizceļojis līdz pat pagasta centram, tur vēl nedaudz padraudzējies, bet tad gan jau pēc dažām dienām nolēmis braukt mājās. Šī cēlā mērķa vārdā Ješka atmūķējis kaut kādu žiguli, nozadzis to pašu žiguli un taisnā ceļā ietriecies pasta ēkā, nodarot ievērojamus zaudējumus Latvijas pastam, ievērojamus zaudējumus žigulim un ievērojamus ienākumus vietējam stikliniekam. Tad nu Ješka ir ticis, teiksim kā ir, sašņorēts un par šādām laucinieciskām izdarībām pienācīgi sodīts ar (aptuveni) divu mēnešu atsēdēšanu pagasta policijas iecirknī. Bez tiesas, un bez grēku atlaišanas.
Kaut kad jūlija sākumā Ješka beidzot pārradās savā mīļotajā sādžā, izraisot vēl vienu pamatīgu masu histēriju un patiesu grēku nožēlu vilni. Un, lūk, esam nonākuši pie stāsta beigām, pie skumjā atrisinājuma, par kuru jūs brīdināju jau sākumā: Kaulenes Ješkam vairs nekad neizdevās no Melleņu Ješkas atkarot sādžas dzērāja statusu. Lai cik arī vīrišķīgi viņš cīnījies, tā arī palicis Kaulenes Ješka par sādžas slīkoni vēl šobaltdien.

Mon, 09 Sep 2013 05:07:29 GMT

Labrīt.

Arēnā iziet pēdējais sešinieks…

X1 pret X2 . Darba tēma – Dziesma no vēnām
Y1 pret Y2 . Darba tēma – Svītru koda ielas variants
Q1 pret Q2 . Darba tēma – Slīkoņa rokentrols

Darbi jāiesūta līdz 4dienas 6iem rītā.
Patīkamu dienu, Cibiņi.

Sun, 08 Sep 2013 11:09:25 GMT

Negribas baigi stiept gumiju.

Rīt pēdējie seši dalībnieki, visi saņems savas tēmas. Viss ir randoms...

Hail VENTILATOOOOR!

Mon, 02 Sep 2013 05:16:08 GMT

Ok. Neviens no abiem pēdējiem dalībniekiem savus darbus nav iesūtijuši.

Mon, 02 Sep 2013 05:14:16 GMT

Apsveikumi un tā.

Nākamajā kārtā tiek Kintija 'Boļševiks' un Vilma 'Hipstermāksla'.

Sun, 01 Sep 2013 13:16:05 GMT

Pēdējā diena lai nobalsotu ventilatorāāāāāāāāā

Balsošanaaaaah 2

Thu, 29 Aug 2013 05:20:09 GMT

Dzintars 'Dzintars' pret Kintiju 'Boļševiku'

Balso par labāko pie šī posta rakstot sava favorītdarba autora segvārdu.

Balsošana notiek līdz pirmdienas 6iem rītā.

Balsošanaaaaah 1

Thu, 29 Aug 2013 05:18:47 GMT

Arnolds 'Sarkanā Priede' pret Vilmu 'Hipstermākslu'

Balso par labāko pie šī posta rakstot sava favorītdarba autora segvārdu.

Balsošana notiek līdz pirmdienas 6iem rītā.

Kintija 'Boļševiks'

Thu, 29 Aug 2013 05:15:46 GMT

Viscilvēcīgākais jenots uz Zemes.

Parastais jenots.

Jenots ir neliels dzīvnieks ar masīvu ķermeņa uzbūvi un salīdzinoši īsām kājām. Tēviņi ir lielāki par mātītēm. Jenots spēj nostāties uz pakaļkājām, kamēr ar priekšķepām tas pārbauda vai manipulē ar dažādiem priekšmetiem. Tā kā tā kājas, salīdzinot ar ķermeni, ir īsas, tas nespēj ātri skriet vai tālu lēkt. Tas labi kāpj kokā un, neskatoties uz savu masīvo augumu, spēj nokāpt no koka ar galvu uz leju. Jenots labi peld tas var atrasties ūdenī stundām ilgi. Jenota ķepām ir 5 pirksti. Kādreiz pastāvēja uzskats, ka jenots ir vientuļnieks, tomēr 1990. gadu pētījumos noskaidrojās, ka starp jenotiem pastāv specifiskas sociālas attiecības. Radniecīgas mātītes, lai arī katra dzīvo atsevišķi, tomēr dzīvo vienā, kopīgā teritorijā, un reizēm mēdz satikties iemīļotās barošanās vai atpūtas vietās. Neradniecīgi tēviņi bieži apvienojas vientuļo tēviņu kopienā, lai riesta laikā kopīgi aizsargātu iespējamo pārošanās teritoriju pret nepazīstamiem tēviņiem. Jenoti ārpus riesta laika, ja barības resursi ir pietiekami, nav agresīvi un centīgi robežu sargātāji. Tie mēdz satikties, lai kopīgi ēstu, pagulētu un paspēlētos.
Ar jenotiem ir veikti tikai daži zinātniski eksperimenti, lai noskaidrotu to ineteliģenci un spēju mācīties. Jenotu lielā priekšrocība ir tauste. Zinātnieks H.B. Deiviss 1908. gadā pārbaudot jenotu inteliģenci, veica eksperimentu ar 13 sarežģītām atslēgām, no kurām jenots spēja atvērt 11, un visas atslēgas jenots atvēra ar mazāk kā 10 mēģinājumiem. Pēc tam, kad jenots bija apguvis atslēgu, viņš spēja šo pašu atslēgu atvērt arī tad, ja tā bija apgriezta kājām gaisā. Deiviss nonāca pie secinājuma, ka jenots spēj aptvert un izprast atslēgas mehānisma abstraktos principus.

Viscilvēcīgākais jenots uz Zemes.
Laboratorijā atkal valdīja bardaks. Pirmkārt bija izmukuši vēža truši un kniebās pa stūriem, otrkārt veselā masaliņu pele bija apēdusi slimo un, visticamāk, saslimusi pati, treškārt apkopēja bija atstājusi vaļā durvis un no koridora varēja dzirdēt, ka apsargs klausās popmūziku un nebalsīgā basā dungo līdzi Rijannas dziesmai. Tas viss ļoti satrauca jenotēnu. It īpaši mūzika. Kādas divas nedēļas atpakaļ viņš, no augstākā gara apgaismots, ieguva saprātu. No sākuma viņš to mēģināja paziņot cilvēkiem, bet jenotēna rīklīte izdeva tikai 13 skaņas un tās neklausīja un neveidojās cilvēku valodā. Toties viņš visu saprata. Tagad viņš bija iecēlis sevi par visas šīs zvēru karaļvalsts koordinatoru, bet citi zvēri viņu vienkārši neklausīja.
"Tas tāpēc, ka Tu pats izskaties pēc bandīta," jenotēns pateica sev un pavisam saskuma. Pakasīja purniņu. Atnāca kaķis un, saritinājies blakus, sāka murrāt. Palika mazliet labāk.

Dzintars 'Dzintars'

Thu, 29 Aug 2013 05:14:19 GMT

Viscilvēcīgākais jenots uz zemes

Redz, ar tiem dzīvniekiem ir savādi.
Ja jārunā par rakūniem, man nāk prātā šis video.
http://www.youtube.com/watch?v=hHN-f6xTzsY

Bet es negribu. Kāds sakars? Tikpat labi varētu rakstīt par to, ka Parisa Hiltone vairs nesniedz anālo baudu vīriešiem. Nu nav tas aktuāli. Tas ir kaut kur tālu prom, kaut kur, kur es neesmu.

Vot kaķi, par tiem gan varu uzrakstīt. Es gribēju arī pievienot video par kaķi, bet tas ubļudaks bija notinies. Protams, kad jāmīž izmazgātās tupelēs, tad var ielīst 2. stāva balkonā. Pec tam sēž otrā pusē un tupi blenž virsū. Nu nav jau tā, ka viņš būtu piekārnījs kaut ko, bet tāpat. Tas tupais skatiens, kad atver balkona durvis. Tu viņam ko saki, bet tajās tizlajās acīs var redzēt, ka viņam viss ir pie kājas. Skatās kā bokseris vecumdienās - trulu skatienu. Naher tos kaķus. Kaut viņus jenoti saplosītu.

Jā, jā, kaķīši ir forši, protams.