Šodien PMS sper pa vietām.
Gymā taisot bulgarian split squat actually apraudājos

Liekos sev tik tizla, resna, nevaroša. Blakus čalis katrā rokā 34kg bicīšus kačā, es abās nevaru 16kg noturēt, pietupienus taisot.
Kkāda beibe grūž no gurniem 120kg, es ar 40mokos. Un tādā garā.

Iznācu no zāles un kājas kā vate, knapi līdz mašīnai aizklumburēju. Raudamais neatstājas.

Stulbais cikls.

Goodīgi, es vairs nekad negribu uzstāties vienā vakarā ar man relevantu kkf deadlainu. Tas bija vnk briesmīgi. Un ne jau man likās, ka iepriekšējā vakarā jau būs finišs, nē, tā nekad nesanāk, jo projekts ir milzīgs. Turklāt tā uzstāšanās (un ceļošana), kas iekrita vienā vakarā ar deadlainu, bija jau nobukota krietnu laiku pirms kkf izziņoja savu datumu, kā parasti šim mežonīgam daudzmēnešu konkursam to izziņo tikai mēnesi iepriekš, un kā parasti ar gana freš jauniem nosacījumiem, ap kuriem jāstrādā aplinkus lai kkas kinda gandrīz norm sanāktu. Mī un žē. Man vajag mēnesi atpūtas tagad lūdzu, bet nē, nākamie 3 mēmeši ir nonstop jaunrades un administratīvie deadlaini, bet visp. pa starpu man ir jāatrod dzīvošanu apmaksājoši frīlansi. oumaigād.