Members

lai gan, kāda starpība, šis ir tikai kaut kāds datums izdomātā kalendārā.

pārsteidzos ar savu gada apskatu, cerībā, lai nekas nenotiek. figu. atverot bzalkoholisko šampi, vismaz kāds prieciņš, 1x dabūju atsitienu. uz savu salauzto ribu. šķita, ka dēļ sāpēm noģībšu. tagad sāpes ir mazliet mazinājušās, tomēr tās joprojām ir nesalīdzināmi spēcīgas kā jebkad iepriekš. nezinu, ko darīt? vai jādodas uz traumām? kā lai ievēro miera režīmu vismaz 7 - 10 dienas, ja tas nav iespējams?
vakar baidījos paslīdēt un nokrist, bet, lol.

paņēmu vēl vienu akadēmisko pārtraukumu, jo tomēr nespēju apvienot mācības ar bērnudārzu un no tā izrietošajām sekām. nākamgad ceru atrast kādu pusslodzes darbiņu, bet drošvien nekas nesanāks tā paša iemesla dēļ. vai, ja ne darbiņš, tad kādas darbnīcas stūrīts, jo mājās neko radošu padarīt nespēju. nav brīžu, kad būtu vienatnē ar sevi (darbnīcā ir citādi, tur visi radoši rosās). vislabāk būtu, ja ar vīru sāktu dzīvot atsevišķi vai lielākā dzīvoklī, bet labāk, katrs savā.

piedalījos vienā stikla mākslas projektā, kuram sekos vēl 2 lielas izstādes.

uztaisīju 2 sudraba gredzenus.

biju divos ceļojumos - pavasarī uz Kopenhāgenu, vēlā rudenī uz Barselonu.

biju divos brīnišķīgos koncertos - Rotting Christ un Marilyn Manson.

pārtraucu divas draudzības. vienu toksisku, otru - kopīgu interešu zuduma dēļ (apdirst akadēmijas studiju procesus).

atjaunota viena draudzība.

pārtrauktas attiecības ar māsīcu Stambulas konvencijas dēļ.

lauztas 3 ribas. vienreiz septītā un astotā, otreiz - astotā.

būs jāiet izmeklējumi, vai neesmu ceļā uz epilepsiju, lol.

divas reizes mēģināju iestāties attālinātajā AA klubiņā, bet nesanāk "iejusties" mana sliktā melnā humora dēļ.

brāļa meita pārcēlās uz Z-Īriju.

nākamgad vēlos aizbraukt ceļojumā uz Z-Īriju.

nākamgad vai aiznākam, dēla labklājībai, pārcelties uz citu valsti būtu ļoti labi (ziņās stāsta, ka sākšoties karš pirms "Skola 2030").

sāku jaunu hobiju.

izlasīju 3 grāmatas.

un tad vnk ņem un izrotā olivje salātus ar no burkāna izgrieztām rozītēm.

man vnm, garām ejot, ir paticis skatīties svešos logos, uz sekundes simtdaļu iedomāties, kas tur dzīvo, ko domā, kā jūt? tagad man patīk naktī iziet ārā, uzpīpēt, ar dūmiem gaisā palaist visas savas šīsdienas rūpes un skatīties uz saviem īres dzīvokļa logiem un iztēloties, cik laimīga ģimene tur dzīvo, vai vientuļnieki?