tere tulemast, tervetuloa, tēriņtš

Personvārdi

Sun, 19 Apr 2009 18:21:29 GMT

Tā, radās neliela problēma ar bakalauru - man ir ļoti daudz igauņu personvārdu, kas jāsagrupē attiecīgi vīriešu un sieviešu vārdos. Vai kaut kur ir iespējams dabūt zināt, vai konkrētais vārds ir vīrieša vai sievietes vārds?

Izruna

Tue, 31 Mar 2009 10:10:02 GMT

Izlasīju ierakstu par izrunu un man nekļuva skaidra par šiem te:

b,d,g izrunā nebalsīgi (lasi p,t,k)
- svešvārdos parādās vēl f,š un z,ž (izrunā kā s,š)

Vai tad igauņu valodā vispār neizrunā b, d, g vai arī tas ir kaut kādos īpašos gadījumos?

Fri, 13 Apr 2007 09:24:32 GMT

Te visi gan vairāk runā par valodām, bet varbūt kāds tomēr varēs pateikt, ir tā vai nav - duodji attiecas arī uz tiem sāmiem, kas dzīvo Lapzemē, vai tomēr nē. Internests tā īsti nevarēja dot tiešu atbildi.

Paljon kiitoksia ja hyvää päivänjatkoa!

Thu, 17 Aug 2006 18:45:45 GMT

Izpalīdz nu - kas te lasāms:
Mustjala pulm (broneeritud) Mustjala mõisapargis ?

Sun, 21 May 2006 14:40:53 GMT

Ko nozīmē "tukkee suusi"? (somu val.)

Fri, 24 Feb 2006 07:59:56 GMT

Tātad, šodien igauņiem 18. novembris. Apsveikt viņus var, piemēram, šādi:

Head iseseisvuspäeva! (sveicam neatkarības dienā)
Tervitame põhjanaabreid riigi sünnipäeval! (sveicam ziemeļu kaimiņus valsts dzimšanas dienā)

Wed, 25 Jan 2006 18:10:25 GMT

latviski "nebaidies, nāc ar mani!"
igauniski "ära karda, tule minuga!"
somiski "älä pelkää, tule mukaani!"

dienas vārds

Mon, 23 Jan 2006 09:50:10 GMT

vāciski Spiegel, latviski spogulis, igauniski peegel, somiski peili

čaiņiks jautā

Mon, 19 Dec 2005 23:18:47 GMT

kā igauniski būs "esmu bijis igaunijā"? paldies.

Mon, 12 Dec 2005 08:01:10 GMT

Uzsvars somugru valodās pēc būtības ir vienmēr uz pirmās zilbes. No viņiem arī latvieši šo joku ir aizguvuši. Taču igauņu un somu valodas ir aizgājušas atšķirīgus ceļus svešvārdu adaptēšanā:
- somu valoda dzelžaini pieturas pie sākotnējā likuma, tāpēc matemātika viņiem ir matematiikka (uzsvars uz pirmās)
- igauņu valodā neuzsvērtās zilbes ir saīsinājušās, savukārt garās zilbes vienmēr ir uzsvērtas, tāpēc matemātika ir matemaatika (uzsvars uz trešās)

par izrunu

Mon, 12 Dec 2005 07:49:35 GMT

Burtus igauņu valodā lieto tāpat kā latviešu - skaņu apzīmēšanai :) Bet ir dažas nianses:
- patskaņi a,e,i,o,u,õ,ä,ö,ü, līdzskaņi p,t,k,b,d,g,s,h,j,v,l,m,n
- ä izrunā vienmēr kā plato e
- ö,ü izrunā tāpat kā vācu valodā
- õ ir skaņa, kas tuva krievu ы, taču nav tik saspringta, tāda ar smaidu vairāk
- b,d,g izrunā nebalsīgi (lasi p,t,k)
- svešvārdos parādās vēl f,š un z,ž (izrunā kā s,š)
- divi vienādi patskaņi blakus (aa, ee, u.c.) veido garu skaņu
- divi dažādi patskaņi blakus veido divskani (to ir daudz vairāk kā latviešu valodā, te arī sākas prieki ar izrunu! äe un õo ir mani favorīti)
- arī patskaņi var būt gari, piemēram kata/katta (līdzīgs efekts ir latviešu valodā, izrunājot māti/mati, otrajā gadījumā t ir garāks)

Uzsvars igauņu valodā ir uz pirmās zilbes, ja vien kaut kur tālāk vārdā nav garā zilbe (tas notiek tikai svešvārdos).

Sat, 10 Dec 2005 17:58:29 GMT

tātad, locīšana ir līdzīga tam, kā pierasts latviešu valodā - vārdam locījumā liek klāt galotni

piemēram, tas pats vārds päev visos 14+14 (vienskaitlis un daudzskaitlis) locījumos:

päev / päevad (nominatīvs KAS)
päeva / päevade (ģenitīvs KĀ)
päeva / päevi (partitīvs - piemēram, latviski saka 'glāze vīna', tad vārds 'vīna' šeit ir partitīva nozīmē, t.i. (DAĻA) NO KĀ?)
päevast / päevadest (elatīvs, NO KURIENES (ĀRĀ)?)
päevas / päevades (inesīvs, KUR (IEKŠĀ)?)
päevasse / päevadesse (illatīvs, KURP (IEKŠĀ)?)
päevalt / päevadelt (ablatīvs, NO KURIENES (NOST)?)
päeval / päevadel (adesīvs, KUR, UZ KĀ?)
päevale / päevadele (allatīvs, UZ KURIENI (VIRSŪ)?)
päevani / päevadeni (terminatīvs, LĪDZ KURIENEI?)
päevana / päevadena (esīvs, KĀDS (KĀDAM ESOT)?)
päevaks / päevadeks (translatīvs, KĀDS (PAR KO KĻŪSTOT)?)
päevaga / päevadega (komitatīvs, AR KO (KOPĀ)?)
päevata / päevadeta (abesīvs, BEZ KĀ?)

domāju katra locījuma jēgu paskaidrot te atsevišķi vēlāk

dienas vārds

Sat, 10 Dec 2005 16:38:55 GMT

ar kaut ko jāsāk, un šoreiz vārds būs pavisam vienkāršs - diena.

igauniski: päev
somiski: päivä
lībiski: pääva (raksta ar vienu ä, virs kura ir garumzīme)

piemēri igauniski: Jaanipäev (Jāņu diena), päevakord (dienas kārtība), pühapäev (svētdiena)

Thu, 08 Dec 2005 21:37:39 GMT

šeit ir vispārīgs info par igauņu valodu, pirmie fakti, kas nāk prātā:

- igauņu valodā nav dzimtes, kad viņi saka draugs (sõber), tas var nozīmēt gan vīrieti, gan sievieti
- igauņu un somu valodas nav indoeiropiešu valodas, tāpēc visa vārdu locīšana ir savdabīga un arī vārdu krājums principā jāmācās no nulles
- jā, jā, lietvārdiem ir 14 locījumu :)

Thu, 08 Dec 2005 21:10:29 GMT

tā, nu esmu atvēris šādu komūnu. ko te var sagaidīt? no manis - palīdzību, tulkojot no/uz igauņu valodu, skaidrojumus par gramatiku, vienkārši interesantus atradumus. no jums - to pašu :)