urn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugritere tulemast, tervetuloa, tēriņtštere tulemast, tervetuloa, tēriņtštere tulemast, tervetuloa, tēriņtškarlis.goba@gmail.comtere tulemast, tervetuloa, tēriņtš2009-04-19T18:21:29Z2009-04-19T18:21:29ZPersonvārdiurn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:38552009-04-19T21:18:002009-04-19T21:18:002009-04-19T18:21:29Z2009-04-19T18:21:29ZTā, radās neliela problēma ar bakalauru - man ir ļoti daudz igauņu personvārdu, kas jāsagrupē attiecīgi vīriešu un sieviešu vārdos. Vai kaut kur ir iespējams dabūt zināt, vai konkrētais vārds ir vīrieša vai sievietes vārds?Izrunaurn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:36642009-03-31T13:05:002009-03-31T13:05:002009-03-31T10:10:02Z2009-03-31T10:10:02ZIzlasīju ierakstu par izrunu un man nekļuva skaidra par šiem te: <br /><br /> b,d,g izrunā nebalsīgi (lasi p,t,k)<br />- svešvārdos parādās vēl f,š un z,ž (izrunā kā s,š)<br /><br />Vai tad igauņu valodā vispār neizrunā b, d, g vai arī tas ir kaut kādos īpašos gadījumos?urn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:34972007-04-13T12:21:002007-04-13T12:21:002007-04-13T09:24:32Z2007-04-13T09:24:32ZTe visi gan vairāk runā par valodām, bet varbūt kāds tomēr varēs pateikt, ir tā vai nav - duodji attiecas arī uz tiem sāmiem, kas dzīvo Lapzemē, vai tomēr nē. Internests tā īsti nevarēja dot tiešu atbildi. <br /><br />Paljon kiitoksia ja hyvää päivänjatkoa!urn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:31402006-08-17T21:45:002006-08-17T21:45:002006-08-17T18:45:45Z2006-08-17T18:45:45ZIzpalīdz nu - kas te lasāms:<br />Mustjala pulm (broneeritud) Mustjala mõisapargis ?urn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:30502006-05-21T17:40:002006-05-21T17:40:002006-05-21T14:40:53Z2006-05-21T14:40:53Z<font size="3">Ko nozīmē "</font><font face="Arial, Helvetica" size="3">tukkee suusi</font><font size="3">"? (somu val.)</font><br>urn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:27632006-02-24T09:59:002006-02-24T09:59:002006-02-24T07:59:56Z2006-02-24T07:59:56ZTātad, šodien igauņiem 18. novembris. Apsveikt viņus var, piemēram, šādi:<br /><br />Head iseseisvuspäeva! (sveicam neatkarības dienā)<br />Tervitame põhjanaabreid riigi sünnipäeval! (sveicam ziemeļu kaimiņus valsts dzimšanas dienā)urn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:24372006-01-25T20:12:002006-01-25T20:12:002006-01-25T18:10:25Z2006-01-25T18:10:25Zlatviski "nebaidies, nāc ar mani!"<br />igauniski "ära karda, tule minuga!"<br />somiski "älä pelkää, tule mukaani!"dienas vārdsurn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:21522006-01-23T11:51:002006-01-23T11:51:002006-01-23T09:50:10Z2006-01-23T09:50:10Zvāciski Spiegel, latviski spogulis, igauniski peegel, somiski peiličaiņiks jautāurn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:18832005-12-20T01:19:002005-12-20T01:19:002005-12-19T23:18:47Z2005-12-19T23:18:47Zkā igauniski būs "esmu bijis igaunijā"? paldies.urn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:16292005-12-12T10:02:002005-12-12T10:02:002005-12-12T08:01:10Z2005-12-12T08:01:10ZUzsvars somugru valodās pēc būtības ir vienmēr uz pirmās zilbes. No viņiem arī latvieši šo joku ir aizguvuši. Taču igauņu un somu valodas ir aizgājušas atšķirīgus ceļus svešvārdu adaptēšanā:<br />- somu valoda dzelžaini pieturas pie sākotnējā likuma, tāpēc matemātika viņiem ir matematiikka (uzsvars uz pirmās)<br />- igauņu valodā neuzsvērtās zilbes ir saīsinājušās, savukārt garās zilbes vienmēr ir uzsvērtas, tāpēc matemātika ir matemaatika (uzsvars uz trešās)par izrunuurn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:13352005-12-12T09:24:002005-12-12T09:24:002005-12-12T07:49:35Z2005-12-12T07:49:35ZBurtus igauņu valodā lieto tāpat kā latviešu - skaņu apzīmēšanai :) Bet ir dažas nianses:<br />- patskaņi a,e,i,o,u,õ,ä,ö,ü, līdzskaņi p,t,k,b,d,g,s,h,j,v,l,m,n<br />- ä izrunā vienmēr kā plato e<br />- ö,ü izrunā tāpat kā vācu valodā<br />- õ ir skaņa, kas tuva krievu ы, taču nav tik saspringta, tāda ar smaidu vairāk<br />- b,d,g izrunā nebalsīgi (lasi p,t,k)<br />- svešvārdos parādās vēl f,š un z,ž (izrunā kā s,š)<br />- divi vienādi patskaņi blakus (aa, ee, u.c.) veido garu skaņu<br />- divi dažādi patskaņi blakus veido divskani (to ir daudz vairāk kā latviešu valodā, te arī sākas prieki ar izrunu! äe un õo ir mani favorīti)<br />- arī patskaņi var būt gari, piemēram kata/katta (līdzīgs efekts ir latviešu valodā, izrunājot māti/mati, otrajā gadījumā t ir garāks)<br /><br />Uzsvars igauņu valodā ir uz pirmās zilbes, ja vien kaut kur tālāk vārdā nav garā zilbe (tas notiek tikai svešvārdos).urn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:11402005-12-10T20:00:002005-12-10T20:00:002005-12-10T17:58:29Z2005-12-10T17:58:29Ztātad, locīšana ir līdzīga tam, kā pierasts latviešu valodā - vārdam locījumā liek klāt galotni<br /><br />piemēram, tas pats vārds päev visos 14+14 (vienskaitlis un daudzskaitlis) locījumos:<br /><br />päev / päevad (nominatīvs KAS)<br />päeva / päevade (ģenitīvs KĀ)<br />päeva / päevi (partitīvs - piemēram, latviski saka 'glāze vīna', tad vārds 'vīna' šeit ir partitīva nozīmē, t.i. (DAĻA) NO KĀ?)<br />päevast / päevadest (elatīvs, NO KURIENES (ĀRĀ)?)<br />päevas / päevades (inesīvs, KUR (IEKŠĀ)?)<br />päevasse / päevadesse (illatīvs, KURP (IEKŠĀ)?)<br />päevalt / päevadelt (ablatīvs, NO KURIENES (NOST)?)<br />päeval / päevadel (adesīvs, KUR, UZ KĀ?)<br />päevale / päevadele (allatīvs, UZ KURIENI (VIRSŪ)?)<br />päevani / päevadeni (terminatīvs, LĪDZ KURIENEI?)<br />päevana / päevadena (esīvs, KĀDS (KĀDAM ESOT)?)<br />päevaks / päevadeks (translatīvs, KĀDS (PAR KO KĻŪSTOT)?)<br />päevaga / päevadega (komitatīvs, AR KO (KOPĀ)?)<br />päevata / päevadeta (abesīvs, BEZ KĀ?)<br /><br />domāju katra locījuma jēgu paskaidrot te atsevišķi vēlākdienas vārdsurn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:10052005-12-10T18:36:002005-12-10T18:36:002005-12-10T16:39:26Z2005-12-10T16:39:26Zar kaut ko jāsāk, un šoreiz vārds būs pavisam vienkāršs - diena.<br /><br />igauniski: päev<br />somiski: päivä<br />lībiski: pääva (raksta ar vienu ä, virs kura ir garumzīme)<br /><br />piemēri igauniski: Jaanipäev (Jāņu diena), päevakord (dienas kārtība), pühapäev (svētdiena)urn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:5382005-12-08T23:25:002005-12-08T23:25:002005-12-08T21:37:39Z2005-12-08T21:37:39Zšeit ir vispārīgs info par igauņu valodu, pirmie fakti, kas nāk prātā:<br /><br />- igauņu valodā nav dzimtes, kad viņi saka draugs (sõber), tas var nozīmēt gan vīrieti, gan sievieti<br />- igauņu un somu valodas nav indoeiropiešu valodas, tāpēc visa vārdu locīšana ir savdabīga un arī vārdu krājums principā jāmācās no nulles<br />- jā, jā, lietvārdiem ir 14 locījumu :)urn:lj:klab.lv:atom1:ugrimugri:4942005-12-08T23:06:002005-12-08T23:06:002005-12-08T21:10:29Z2005-12-08T21:10:29Ztā, nu esmu atvēris šādu komūnu. ko te var sagaidīt? no manis - palīdzību, tulkojot no/uz igauņu valodu, skaidrojumus par gramatiku, vienkārši interesantus atradumus. no jums - to pašu :)