Smukas bildes

nyamo @ 7:20pm: Par maziem un lieliem lēcieniem
Pēdējie 11 dzīves mēneši ir absolūti relatīvi. Tie ir skrējuši putainiem zirgiem, bet tajā pašā laikā peldējuši mierīgā straumē.
Tāda sajūta, ka esmu piedzimusi, pārdzimusi, nomirusi, atdzimusi un atkal, un atkal, un atkal.
Viens maziņš cilvēks.
Un tas ir viss, kas bija nepieciešams.
Viens maziņš cilvēks, kas spēj ar vienu smaidu sildīt manu pelēkāko dienu, kā arī ar vienu mazas rociņas vēzienu uzlikt datoram bluescreen.
Ej nu tu zini, kas ir tā īstā maksimuma robeža.

Tik daudz miera un nemiera vienlaicīgi, ka īsti nesaprotu kurā no visām time and space plaknēm dzīvoju.
These are strange times for me. Strange times indeed

yulungu @ 3:42pm: Šodien dzemdēju revolūcijas maisu.

yulungu @ 8:21am: Kad ir atslābums, tad atslābstu uz visu.
Kad darbi sarodas, tad gribas arī visu pārējo mainīt.
Nemāku joprojām pareizi dzīvot.

nova @ 10:06pm: A request made through ChatGPT, an AI-based virtual assistant,
consumes 10 times the electricity of a Google Search,
reported the International Energy Agency.

yulungu @ 2:15pm: Together
Darbā, foniņā uzliku "pārdabisku ķermeņu šausmu filmu",
tetTv to gan piedāvāja kā "romantika".
Ir pagājušas jau vairākas stundas, bet joprojām tāda dīvaina sajūta.
It kā arī aiz manas ādas ir kāds iebāzis savu roku...

smille @ 4:39pm: Atradu šādus te noteikumus: https://likumi.lv/ta/id/144668-noteikumi-par-berna-nodarbinasanas-aizliegumiem-un-ierobezojumiem-veicot-sabiedrisko-darbu

Un tur ir šādi te pēdējie punkti:
3.2. smaguma normas darbam, kas saistīts ar smaguma pārnēsāšanu vai pārvietošanu, nosaka atbilstoši bērna fiziskajām spējām un individuālajām īpašībām:
3.2.1. no 11 līdz 15 gadiem - ne vairāk kā četrus kilogramus zēniem un divus kilogramus meitenēm;
3.2.2. no 16 līdz 18 gadiem - ne vairāk kā desmit kilogramus zēniem un četrus kilogramus meitenēm.

Un tad es tā padomāju - pirmklasnieka skolas soma sver 2kg, MM šogad piektdienās manuprāt ir noteikti vairāk nekā 4kg (katra stunda savādāka)
Tātad ejot uz skolu ikdienā ir jānes vairāk, nekā sabiedriskos darbos.

Un te ir saraks ar darbiem, kuros bērnu 13-15 gadu vecumā var nodarbināt:
https://likumi.lv/ta/id/57347-noteikumi-par-darbiem-kuros-atlauts-nodarbinat-bernus-vecuma-no-13-gadiem

Bibliotēkā piepalīdzēt- es nez, varbūt visu varētu pabāzt zem kurjera vai etiķetēm?

black_data @ 8:21pm: Kino kā dzīve
Mani vienmēr ir mulsinājis un fascinējis jautājums par to, vai mežā koks nokrīt ar skaņu, ja apkārt neviena nav. Es sāku saprast, ka man tie ir tie ikdienišķie brīži, ko mēs piedzīvojam blakus kādam, kuru personiski īpašie brīži nekļūst par publiskās apziņas notikumu. Tanī ir kaut kāda fascinējoša mistērija, ka es varēju būt blakus kādam nozīmīgam brīdim, un tā arī par to nekad neuzzināt.

Es biju aizgājis uz filmu visgarlaicīgākā kinoteātrī, lai pustukšā zālē pārbaudītu, kā es jūtos par special thanks sadaļu filmas beigu titros. Turpinot meža metaforas, lai uzzinātu, kas atrodas aiz meža, ir jāiet mežā iekšā. Daudzi, baidoties no tā, ko viņi mežā sastaps, mēdz izlikties, ka meža nemaz nav. Man noteikti piemita paradums izvairīties no lietām, kas varētu izraisīt sarezģītas emocijas, un arī šoreiz es gandrīz noignorēju šo filmu, bet tad uzdūros vienas intervijas fragmentiem, un nolēmu pārbaudīt, kas tad man tur dziļumā vēl mājo.

Uzreiz atzīmēšu, ka šis nav un nevar būt filmas māksliniecisks vērtējums. Ši filma man ir bijusi klātesoša kādā dzīves posmā vēl pirms tās tapšanas, un man ir daudz personisku jūtu par to. Es zināju, kas mani tajā kaitinās, un neesmu kļūdījies, maigi sakot. Kas bija mazliet lielāks pārsteigums, ka tā spēja arī brīžiem sāpināt. Beigās es tajos garajos titros savu vārdu tā arī neieraudzīju, kas no vienas puses bija stulbi, no otras - uz to brīdi es jau biju pilns ar visādām citādām emocijām, un nu jau bija mazliet vienalga.

Lai vai kā, visi personāži ir izdomāti, un visas līdzības ar īstiem cilvēkiem ir tikai sakritība. Dažādu cilvēku uztverē un pieredzē mēs esam diezgan dažādi cilvēki, un es drošvien pats savu pagātnes es varētu vairs nepazīt un nesaprast.

str @ 8:44pm: pasaules galu jau vairs negaidam?

zin @ 10:14pm: man bija diezgan labi paveicies ar to, ka, kad mana vecmāmiņa pārdeva savu dzīvokli, lai pārvāktos uz pansionātu, es vēl dabūju tur paviesoties, un salasīt sev mīļas lietas
neko materiāli īpašu, drīzāk bērnības atmiņu lietas, pavisam triviālas, kā zupas kauss, piemēram
tagad es savus svētku gladus klāju ar vecmāmiņas galdautiem, kurus atceros kopš bērnības
un tas ir labi, un mīļi, un pareizi

zin @ 11:07pm: Betas Dziesmiņa

wowow @ 9:01pm: NRA, TV3, TVNET, and LRT all had the option to read page 333 and page 340 for themselves. None did.
"On April 2, both NRA.lv and the Pravda network began publishing the same distorted composite: the 1997 reference grafted onto the Lavrov meeting, the claim that Stoltenberg acted without informing allies. NRA.lv reproduced it without checking it against the original book. The Pravda network then added a second layer: embedding the story alongside Matvienko's threats, drone incidents, and Baltic economic decline reporting.

It doesn’t stop here. Ukrainian media picked up the story, citing Baltic Sentinel as the source and reproducing the same distortions in that review: RBC-Ukraine under the headline “Stoltenberg accused of eyeing buffer zone with Russia,” while UNN framed it as Stoltenberg having “proposed to Russia to create a buffer zone in Eastern Europe before the invasion of Ukraine.” Euromaidanpress published a lengthy analysis under the headline “Stoltenberg offered Russia NATO troop withdrawals from the Baltic region — without asking the Baltic states.”

Then Ground News, a Canadian news aggregation service, aggregates the story from multiple sources, including Lithuanian national broadcaster LRT, whose coverage is more balanced. It framed it as “Stoltenberg considered talks with Russia without eastern allies,” but still relying on the Baltic Sentinel rather than on the book.

Then the story reached mainstream media across the Baltic states: in Latvia through NRA, TV3, LSM, TVNET, and Puaro; in Lithuania through LRT; while in Estonia it originated in Sirp and the Baltic Sentinel but was not picked up by ERR or Delfi as far as can be determined. At this point the fabricated composite — secret negotiations, troop withdrawal to 1997 positions, buffer zone from the Baltic states — has crossed from the Russian-language influence ecosystem into the Latvian-language mainstream."

No The Stoltenberg Buffer Zone Hoax: Anatomy of a Disinformation Operation Against the Baltic States

wowow @ 10:17am: Tas kādā intelektuālā voidā mēs tagad dzīvojam - nedēļu garš cepiens par grāmatas recenziju. Grāmatu neviens nav lasījis, un, šķiet, arī netaisās lasīt. Maksimālā programma - skrīnšots no atsevišķas grāmatas lappuses (pazīstams arī kā no konkteksta izrauts fragments). Smadzeņu puve ir pieņemta kā normalitāte.

black_data @ 10:23am: Skatos, ka cilvēki ir reaģējuši uz jaunu Agneses Irbes svētku pārspriedumu par kristīgās civilizācijas bojāeju. Negāju iepazīties ar pilnu pārspriedumu, bet viens citāts man lika pašam aizdomāties par vienu trendīgu parādību. Atkal jau notika atsaukšanās uz viena autora fikcijas darbiem, kurā tiek pareģots, ka Eiropas lielajās galvaspilsētās būs aizliegts svinēt Lieldienas, jo apkārt būs saceltas mošejas. Svētkiem ļoti piemērots fantasms.

Man šķiet interesants vārda "aizliegts" lietojums. Ja vien mēs neticam tam, ka visi ieceļotāji pa taisno nonāk varas un likumdošanas posteņos, visdrīzāk mēs te runājam par to, ko konservi nicīgi sauc par "politkorektumu" vai "woke". Tātad, par iespējamu pašcenzūru. No vienas puses ir nepatīkami savu realitāti pielāgot dusmīgam pūlim, bet šīs civilizāciju sadursmes teorijas faktiski balstās uz to, ka viens dusmīgs pūlis skaitliski sāks pārspēt otru dusmīgu pūli. Politkorektajam woke visdrīzāk aizliegums svinēt Jēzus augšāmcelšanos stāv kaut kur tur tajā pašā plauktiņā kur aizliegums veikt abortu. Cita starpā dusmīgs pūlis mūs ir novedis pie četrdesmit stundu darba dienas, nevis faktiski vergu darba. Vēl no citas puses woke nozīmē arī to, ka tu izvēlies lietot valodu, kura tavam sarunu biedram nav aizvainojoša, jo vēl bez bailēm eksistē arī empātija. No tā savukārt izriet, ka empātija arī var tikt uztverta kā ierobežojoša, un var radīt apdraudējumus, un apzināta agresija daļai sabiedrības sniedz drošības sajūtu. Kas, protams, arī ir saprotams, dabā netrūkst tam piemēru, bet tas nozīmē arī to, ka tur kaut kur jābūt kādam, kas pieskata šos viegli trigerējamos pūļus, un meklē līdzsvaru starp šiem visiem spēkiem, lai tie netraucētu viņu iespējai mierīgi apmeklēt kādu teātri vai restorānu. Jeb izmantojot citas metaforas, mēģina pieskatīt, lai bērni savā starpā nesakaujas.