Kad mācījos zīmēties un gleznoties TJN Annas2, vienmēr, nākot uz skolas uz turieni, gaidīt gaidīju, kad pietuvošos Brīvības ielai un sajutīšu šokolādes smaržu. Mana draudzene gan apgalvoja, ka tā nav šokolādes, bet rupjmaizes smarža. Lai vai kā, tas mazais Brīvības-Miera-Palīdzības-Annas u.c. ielu rajoniņš man ir ļoti, ļoti mīļš un allaž asociēsies ar saulainām pavasara pēcpusdienām, skriešanu pa bruģi, rāpšanos pāri sētām, ar krāsu nošmulētiem pirkstiem, un tagad arī ar balon-cilvēciņiem.
(bez virsraksta) @ 20:26
sons commented on nenoteiksme's post in sapnji:
Kad mācījos zīmēties un gleznoties TJN Annas2, vienmēr, nākot uz skolas uz turieni, gaidīt gaidīju, kad pietuvošos Brīvības ielai un sajutīšu šokolādes smaržu. Mana draudzene gan apgalvoja, ka tā nav šokolādes, bet rupjmaizes smarža. Lai vai kā, tas mazais Brīvības-Miera-Palīdzības-Annas u.c. ielu rajoniņš man ir ļoti, ļoti mīļš un allaž asociēsies ar saulainām pavasara pēcpusdienām, skriešanu pa bruģi, rāpšanos pāri sētām, ar krāsu nošmulētiem pirkstiem, un tagad arī ar balon-cilvēciņiem.
Kad mācījos zīmēties un gleznoties TJN Annas2, vienmēr, nākot uz skolas uz turieni, gaidīt gaidīju, kad pietuvošos Brīvības ielai un sajutīšu šokolādes smaržu. Mana draudzene gan apgalvoja, ka tā nav šokolādes, bet rupjmaizes smarža. Lai vai kā, tas mazais Brīvības-Miera-Palīdzības-Annas u.c. ielu rajoniņš man ir ļoti, ļoti mīļš un allaž asociēsies ar saulainām pavasara pēcpusdienām, skriešanu pa bruģi, rāpšanos pāri sētām, ar krāsu nošmulētiem pirkstiem, un tagad arī ar balon-cilvēciņiem.