trīs acu pāri bija. mēs viens otrā visu laiku skatījāmies un nevarējām vien saprast, kāpēc mums visiem acis galīgi izplūdušas, tādas duļķaini pelēkas un neizteiksmīgas, zīlītēm vispār pāri pārklājusies kautkāda blāva krāsa. diezko nejauki. godīgi sakot nezinu, vai es to sapņoju vai tikai izvilku no kautkādām domām ārā un izdomāju, ka tas ir nosapņots.
man jau tā diezgan bieži, ka nevar saprast, vai nosapņots vai arī tā vienkārši izdomāts. un vispār.. realitāte jūk kopā ar sapņiem, bet tas jau nekas, nekas tak..