sapņojam

bestia posted in sapnji:

kad sapņos sāku lidot, tas parasti notika kaut kur ārā, pazīstamā vietā, ar ieskrējienu un pieturoties pie kāda priekšmeta (koka sprunguļa etc, kas nu pagadās pa rokai, parasti gan kaut kas garens). tā nu tās lidošanas turpinājās bez īpašām izmaiņām, protams, lieki piebilst, ka sajūtas ir ļuoti jau nu patīkamas. pēc kāda laiciņa sākās pārmaiņas manos lidojumos, tā pakāpeniski, bet pamanāmas. vienu nakti, piemēram, lidoju jau bez kaut kāda palīgpriekšmeta rokās, un ceļš bija ievērojami lielāks, nevaru izskaidrot kāpēc, bet skaidri zinu, ka lidoju tieši no jelgavas uz cēsīm. nākamais lidošanas sapnis bija pavisam jauna pieredze - pirmo reizi lidoju uz muguras, turklāt, ar kājām pa priekšu. metu pusapļus ap blokmāju, ar kājām viegli atsperoties pret tās sienām. tālākā izaugsme bija lidošana slēgtās telpās, mazās istabiņās, virs cilvēku galvām, un kāpņu telpās. sajūtas nedaudz savādākas, bet jocīgi mazliet, ka nedarbojas tā ierobežojuma sajūta, jo telpa šķietami paplašinās vertikāli, kā tāda truba.

citas pieredzītes?