sapņojam

ieraksts:
Tikai pēc pāris stundām no pamošanās fragmenti sākuši salikties kopā. Sapnī biju uz Venēras kosmiskajā atvaļinājumā, jo par ekspedīciju to laikam īsti nevar nosaukt. Arī apstākļi bija pilnīgi citādi, tāpēc nezinu, kālab šai planētai sapnī bija specifisks nosaukums. Pludmale, pļava, debesis, viss nedaudz citās krāsās, atceros vēl tādas mirdzoši melnas, biezas peļķes smiltīs jūras krastā.
Vienā brīdī es esmu kaut kādā kambarī un vemju tādas garas, krāsainas lietas, it kā garenie baloni, no kuriem parasti taisa visādus balonzvēriņus, būtu piepildīti ar ūdeni, un glumeklīgi gļotaini nāk no manis ārā viens pēc otra. Pretīga sajūta un neizpratne, kas notiek. Pie lodziņa pienāk mani kosmosa kuģa kolēģi un saka, ka speciāli nav man teikuši, jo tas ir ceļojuma joks, ko viņi paši jau piedžīvojuši un būt pārsteigtam esot interesantāk. Es jautāju, kāpēc ar mani notiek tāds ārprāts, un viņi atbild, ka mana imūnsistēma taču vispār nemaz nav gatava svešai planētai, un tā vienkārši dabiski notiek, lai tas vairs neatkārtotos pēc tam.