sapņojam


(bez virsraksta) @ 01:22

[info]ieraksts:
Jāpieraksta dažādu iepriekšējo sapņu driskas, kas aizķērušās atmiņā.

Ir projektora ballīte lauku mājās, bet vakara viesi, kuri sāka mums rādīt franču īsfilmas, kaut kur nozūd pīpēdami un es pa to laiku izlieku Fantastic Mr. Fox. Vēlāk viesi atgriežas un izskatās apvainojušies par to, ka vairs nerāda viņu izvēli. Viena no tām īsfilmām bija ļoti detalizēta filmiņa par mašīnītēm. Joprojām brīnos, kur tas viss rodas sapņos, ja zinu, ka neko tādu nekad neesmu redzējis.

Šajā pašā sapnī viens no viesiem, kuru nekad neesmu redzējis, prasa, lai dabūjam prom viņa māti, jo mēs jau zinot, kāda viņa ir un, ka mēs to neizturēsim. Māte, kura aktīvi protestē izlikšanai aiz durvīm, izrādās ir skolotāja, kura mums mācīja rasēšanu.

Eju pa ielu, šķiet, Daugavpilī. Cik atceros, kāds nes kaķēnu, bet tad iedod to man, garāmejot un neapstājoties. Kaķēns šķiet jauks, bet saskrāpē man roku. Pēc tam pamanu, ka minka plēš sev nost ķepiņas ādu visā garumā. Redzu atbaidošo, pusnolobīto ādu un domāju, kādas slimības tagad esmu saķēris.

Un sapnis, no kura es pamodos ar rāvienu un tādu baisu pretīguma sajūtu. Tur bija meitenes seja, kura sāka izplesties. Tā riebīgi izplesties uz sāniem kā balons, kuru uzpūš. Acis attālinājās viena no otras, deguns kļuva lielāks, mute pārvērtās pārspīlētā ņirgā, kā tāda klauna-balona seja, un tas bija tik pretīgi un atbaidoši un es to arī izteikti jutu sapnī.