sapņojam

josephine16:

Šonakt, jau tā stipri uz rīta pusi, sapņoju ļoti spilgtu un dzīvīgu sapni par to, kā mēs tāds bariņš cilvēku (es, vēl divi a-cilvēki un trešais, ko redzēju pirmo reizi, bet sapnī es viņu pazinu)pārprogrammējām pasauli. :D Darbības vieta bija modificēta pamatskolas ēka. Sapnis vispār kopumā bija ļoti dīvains un atstāja uz mani tik pat dīvainu efektu. Viss sākās ar to, ka tas, kuru pazini tikai sapnī sāka runāt kaut kādas universālās gudrības, neatceros neko no tā, ko viņš teica, bet tas bija kaut kas ļoti svarīgs un tāds, ko tā pat vien visiem stāstīt nebūtu.. pieklājīgi? Lai nu kā, viņš pabeidza stāstīt savu stāstāmo un aizgāja pāri pa zāli un atsitās pret stūri. Es pagriezos prom, domādama, ka viņš ir beigts, bet tad kaut kādi tur viņam palīdzēja piecelties un viens, kas man stāvēja netālu, izmantojot līdzību par elektrību, apskaidroja man, kas ar viņu ir noticis. Neteros, ko tieši viņš teica, bet piemērs sapnī likās saprotams un sakarīgs. Tam palīdzēja pārvietoties uz durvju pusi, aiz kurām laikam bija slimnīca, viņš vēl kaut ko muļķīgu pateica un viņa sejas izteiksme bija galīgi tāda bērnišķīga. Pēc tā visa varēja spriest, ka viņš ir nojūdzies (vai varbūt izlikās?). Kādu brīdi stāvēju un šaubījos, bet tad apņēmīgiem soļiem devos to pašu durvju virzienā, pa kurām aizveda to tur. Man pievienojās viens no a-cilvēkiem. Gājām abi caur slimnīcas gaiteni un tālāk nonācām datorklasē, tieši uz stundas sākumu. Tur arī sastapu otru a-cilvēku. Meklēju tuvāko datoru, kas nebūtu aizņemts, bet nevienu neatradusi, aizgāju tālāk apsēsties pie viena, zīmīgi saskatījos ar otro a-cilvēku un tūliņ pat pienāca klāt kaut kāda it kā jaunā informātikas skolotāja, kas tagad aizstājot mūsu vidusskolas informātikas pasniedzēju tajā laikā. Piesēžos pie datora, paskatos un tad ar tādu pārsteigtu, bet apmierinātu izteiksmi: "Ubuntu?" Skolotāja apstiprināja acīmredzamo un sāka uzdot dīvainus jautājumus par iepriekšējās skolotājas mācību metodēm, bet uz to brīdi es jau savu uzmanības novēršanas darba daļu biju izpildījusi un pasaule bija pārprogrammēta. Mūsu mērķis bija pasteidzināt tik izsenis slavināto pasules galu un debesīs varēja redzēt saules ceļu - vairākas mazas saulītes rindā. Saule nežēlīgi ātrā tempā norietēja un tūliņ pat veica to pašu ceļu atpakaļgaitā, savukārt no ūdens visu laiku cēlās augšā tādi kā lieli ziepju burbuļi aptuveni divi metri diametrā, bet to sienas bija no diezgan bieza ūdens slāņa, tā, ka tie nepārsprāga, bet visu laiku cēlās gaisā..
Šizīgs sapnis, bet ļoti dzīvīgs.