sapņojam

egucis:

Sapnis sākas ar tusiņu pirtī. Esmu pirts telpā, kura ir neraksturīgi liela. Esmu tajā kopā ar X, kurš man sāk uzmākties un beigās viss notiek.

Tad es nokļūstu Slampē, kurā palieku pa nakti kādā mājelē. Ar nodomu,ka man vajag tajā galā palikt uz ilgāku laiku. Eju pa taku, kura atgādina celiņu, kas ar viena no vietējiem veikaliem. Redzu ejam X mammu. Bet es eju pa savu taku tālāk. Viņa skrien un panāk mani. Ar asarām acīs saka, ka es viņai pietrūkstu.

Tad es nokļūstu Rīgas jūras līča kāpu zonā, krastu tuvumā. Tās neīpaši stāvajā krastā ir koka dēlīšu celiņš, pa kuru man nevis jāiet, bet kā šķēršļu josla jāiziet. Dēlīšu celiņš ir slapjš un sašķiebies. Pa to man pretī nāk bars jauniešu. Izskatās, ka viņiem ekskursija. Kāds puisis sāk man mācīt, kā ērtāk un ātrāk pārvietoties uz priekšu. Tas kādu paziņu atgādina, [bet mans prāts laikam nespēj viņa tēlu uzcept]. Tā es klupdama un krizdama dodos pa dēļu taku...

kazimira:
mm...sapņoju par briedi un stirnu,tikai abiem bija 4 acis,tas bija jocīgi,bet sapratu,ka tas bija normāli.briedis pārleca pāri žogam un man uzbruka,es protams piespiedos pie koka un centos justies pēc iespējas neitrālāk(tas viss notika manās bijušajās lauku mājās).vēl\ak bija pusdienas pārtraukums un es uzliku uz šķīvja savu dienišķo cepto olu un šķiņti,izgāju ārā,bet tad sapratu,ka vēlos sviestmaizi.kamēr gatavoju maizīti,tikmēr ienāca kaut kādi mani radinieki puiši un teica,ka viņi arī vēlās,ar mājienu ,ka man jāpagatavo,bet es pateicu un parādīju,kur ir ola un šķiņķis, un panna,mm..bet viņi to uztvēra salīdzinoši mierīgi,tāpēc sapratu,ka kaut kas nav kkārtībā.izgāju ārā un skatos ,ka manas pusdienas ir apēstas,pretī sēdēja tētis teicu,kur palika,viņš atbildēja,ka viņi apēda,es uzbrēcu un teicu kāpēc viņš tad atļāva.tētis neko neatbildēja,es aizskrēju un nometu to maizi un pateicu,ka vispār neēdīšu.gāju uz savu iemīļotāko kalnu un traki skaļi raudāju.